Pensionāre Mirdza Šumila no Brunavas pagasta Grenctāles par godu valsts svētkiem ir uzrakstījusi dzejoli – veltījumu Latvijai.
Mirdza Šumila dzimusi 1941. gadā. Kopā ar vecākiem un māsu 1949. gada martā no Vecauces pagasta «Melnupēm» izsūtīta uz Omskas apgabala Odeskas rajonu Krievijā. Atgriezusies 1955. ga-dā. Izmācījusies par veterinārārsti un visu darba mūžu aizvadījusi izvēlētajā profesijā bijušā Bauskas rajona Raiņa vārdā nosauktajā padomju saimniecībā. Kopā ar vīru izaudzinājusi divus dēlus, tagad ir vecmāmiņa trim mazbērniem.
Mana mīļā Latvija
Latvija, tu mana zeme mīļā,
Kur vēl tādu zemi atrast var?
Te šalc mani egļu sili,
Te vālodzes šūpulīt’s kārts.
Es dziedāšu par tevi, mana zeme,
Tev spēku Daugaviņa dod,
Un zilais debess jums pār tevi
Mūs visus kopā saturēs.
Nu esi stipra, mana tēvu zeme,
Augstu celts ir tavs gods,
Un gadu simteņi lai aiztek,
Bet tu mums mīļa paliksi aizvien.
