Pēc Eiroparlamenta deputāta Georga Andrejeva aicinājuma uz Strasbūru šoruden devās ap 50 cilvēku no Latvijas.
Pēc Eiroparlamenta (EP) deputāta Georga Andrejeva aicinājuma uz Strasbūru šoruden devās ap 50 cilvēku no Latvijas. Kopā ar jauniem ļaudīm bijām arī mēs, pensionāres, – ceraukstiete Rasma Asariņa, codiete Kristīne Grīna, mežotniece Skaidrīte Sporāne un es, iecavniece Mirdza Štībele.
Braucot ar autobusu, priecājāmies par Polijas zemnieku sakoptajiem laukiem, mājām, ganībām. Vācijas teritorijā savukārt pārsteidza ātrgaitas ceļi, kas neved cauri pilsētām. Viss tīrs un sakopts, arī ceļmalas. Ielejās redzējām ciematus ar baltām divstāvu mājām un sarkaniem jumtiem. Šīs ainas atgādināja gleznu. Ja dzīvojamās ēkas atradās tuvu lielceļam, tad tās no brauktuves šķīra ļoti augstas sētas, kas apzaļumotas ar baltā krāsā ziedošiem stīgojošiem augiem vai arī koku stādījumiem, kas aizsargā no trokšņa un gāzēm. Biežāk nekā Polijā redzami vēja ģeneratori, kas ražo lētāku enerģiju.
Strasbūrā nokļuvām dažas stundas vēlāk, kā paredzēts. Tāpēc nebija skaistā brauciena pa Vācijas un Francijas robežupi Reinu ar kuģīti. Te ziemo daudz stārķu, tāpēc šis putns ir Strasbūras simbols. Pilsēta ir ļoti skaista, mājas gotiskā stilā, daudz kanālu. Kuģītis braukā pa Reinu un kanāliem.
Apmeklējām lielo Strasbūras katedrāli ar mozaīkas sienām. Ielās satikām tirgoņus, uz galvas viņiem bija piestiprināti minilietussargi ar EP emblēmām. Viņi pārdeva dažādas preces un bija tik neatlaidīgi, ka pat nāca autobusā. Devāmies uz skaisto parlamenta ēku, kur pie ieejas mūs visus rūpīgi pārbaudīja, gluži kā lidostā. Apskatījām interesanto stikla ēkas kupolu, augšup stīgojošos puķu stādījumus. No vietām balkonā klausījāmies debates latviešu valodā.
Parlamentā ir ap 700 deputātu, bet zālē atradās tikai aptuveni 30. Darbā piedalījās tikai tie, kuri bija saistīti ar attiecīgo jautājumu debatēm. Runāja par cietumiem. Parlamentā strādā ap 300 tulku, arī no Latvijas.
Tiekoties EP deputāts Georgs Andrejevs stāstīja par kārtību Eiropas parlamentā. Viņš pats ir Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupā, vienīgais no Latvijas, tāpēc kaut ko panākt vai izmainīt ir ļoti grūti. Mūsu deputāts ir priekšsēdētāja vietnieks Vides un veselības aizsardzības komitejā, kur strādā arī Inese Vaidere un Aldis Kušķis.
Sarunā ar mums G. Andrejevs vispirms pateicās Bauskas rajona iedzīvotājiem par viņa ievēlēšanu. Deputāts sacīja, ka politika nav tīra lieta. Rezultāti ir atkarīgi no ievēlētajiem deputātiem, kuri izveidoja tādu valdību, kāda nu ir.
Pensiju palielinājums ir atkarīgs no valsts budžeta un valdības pieņemtajiem un Saeimas apstiprinātajiem lēmumiem, tāpēc par visu ir jācīnās mums pašiem. Ja sociālajā budžetā šogad ir atlikums, tad ir jāprasa, lai pensionāri varētu saņemt solītās piemaksas. Līdzīgi ir ar pagastu apvienošanu novados. Iedzīvotājiem jāseko situācijai, pieņemtajiem lēmumiem, kas var ietekmēt viņu dzīvi, jāpieprasa tikšanās ar speciālistiem, jāizsaka savs viedoklis un jādiskutē.
Pēc tikšanās ar G. Andrejevu mūsu grupai bija vakariņas Strasbūras restorānā. Nakšņojām jaukā viesnīcā, un pēc bagātīgām brokastīm sākās mājupceļš.
Iebraucām Bādenbādenē. Tā ir ūdens pilsēta, slavena ar kazino un ūdensdziednīcām. Jau 1860. gadā slavenie rakstnieki Tolstojs un Dostojevskis tur azartspēlēs nospēlējuši visu savu mantu. Arī pašlaik Bādenbādenē kazino ir slavens visā valstī.
Braucām cauri Frankfurtei pie Mainas. Tā ir debesskrāpju pilsēta, banku metropole. Pilsētā ir 550 tūkstoš iedzīvotāju, katrs trešais esot arābu izcelsmes viesstrādnieks.
Man ļoti patika Nirnbergas pilsēta, ko šķērso Mainas upe. Mēs uzkāpām 110 metru augstā pakalnā, no kura pavērās skats pāri upei uz otru pilsētas daļu. Naktī tā izskatījās ļoti jauki.
Polijā iegriezāmies skaistajā Vroclavā ar upi, kas met 38 līkumus. Tur apmeklējām svētās Elizabetes baziliku, kurā atrodas bijušā Romas pāvesta Pāvila II krūšutēls.
***
Brauciens bija ļoti jauks. Paldies par ielūgumu EP deputātam G. Andrejevam un viņa palīgiem, Latvijas Pensionāru federācijas Bauskas nodaļas valdes priekšsēdētājai Margaritai Gailei.
