Bauskā taps jauna SIA «Baltic Extra» ražotne, kurā gatavos bezglutēna produktus celiakijas pacientiem.
Jauno ražotni Īslīces ielā paredzēts sākt celt šī gada aprīlī un pabeigt – oktobrī, informē uzņēmuma valdes loceklis Rolands Vinogradovs.
Pieredze sakrāta
Cilvēki ar celiakiju nevar ēst parastos labības produktus, jo nepanes graudu sastāvdaļu glutēnu. Jaunajā rūpnīcā paredzēts ražot bezglutēna miltu maisījumus, kā arī no tiem pagatavotus cepumus, maizi un citus produktus. Tie būs miltu maisījumi pankūku vai maizes cepšanai mājās, kā arī bezglutēna produkti dārzeņu, zivju un konservu ražotājiem, kas citiem ražotājiem ļautu paplašināt savu produkcijas klāstu, stāsta R. Vinogradovs.
Viņš jaunajā darbības virzienā plāno izmantot pieredzi, kas iepriekš sakrāta, 21 gadu vadot graudkopības pārstrādes uzņēmumu «Bauskas klēts». Tajā ražošana vairākus gadus slēgta, graudu pirmapstrādes bāze pārdota kooperatīvam «Latraps».
Jaunajā rūpnīcā Latvijā audzētā labība – mieži, kvieši, rudzi – netiks pārstrādāti, jo tajos glutēna līmenis ir augsts, bet izejvielām jābūt bez glutēna. Uzņēmums pārstrādei pirks griķus, prosu, turku zirņus, rīsu, kukurūzu.
Nav negaršīgs
Speciālos produktus celiakijas pacientam var ēst arī veseli cilvēki, un šāds uzturs nav bezgaršīgs vai negaršīgs, pārliecinājies R. Vinogradovs.
«Šos miltu maisījumus jāprot lietot. Tāpēc iecerēta neliela konditoreja, kas būs kā testa laboratorija, kur mācīties ne tikai profesionāļiem, bet arī mājturības skolotājiem, celiakijas pacientu biedrības dalībniekiem, citiem interesentiem. Konditorejā varēs noskatīties prezentāciju un iemēģināt roku ēdiena gatavošanā no bezglutēna produktiem,» stāsta uzņēmuma vadītājs.
Kviešos ir 0,14% glutēna, griķos – 0,006%, kas ir pieļaujams lielums, un atšķirība ir krietna, skaidro R. Vinogradovs. Bezglutēna produkti ir dārgāki par ierasto pārtiku, bet SIA «Baltic Extra» cer pazemināt produkta cenu un uzlabot kvalitāti. Tie būs nišas produkti, sākotnēji taps nelielās partijās, tomēr paredzot, ka noieta tirgus varētu sasniegt Baltijas valstu robežas. Pārdošanas iespējas pētītas ilgāk nekā gadu.
Pārstrādās arī kviešus
Uzņēmumā plānots nelielā daudzumā ražot augstvērtīgus kviešu miltu produktus. Ražotnē paredzētas 20 – 30 darbavietas.
«Pašlaik gaidām atbildi par Lauku atbalsta dienestā iesniegto projektu, kā arī ES atbalsta programmas atvēršanu, kas varētu notikt marta beigās,» stāsta R. Vinogradovs.
Uzņēmumam ir vēl kāda iecere – pašlaik tiek patentēta automātiska kvalitātes pārbaudes iekārta, kas ļauj atklāt dzīvos kaitēkļus graudkopības produktos, kā arī noteikt pesticīdu klātbūtni.
«Zināmu laiku pirms kulšanas labības laukus atļauts miglot, lai atbrīvotos no kaitēkļiem. Arī noliktavās jātiek galā ar kaitēkļiem. Kāda ķimikālija paralizē kukaiņa gremošanu, cita – nervu sistēmu. Kaitēkļi ir arī bioloģiskajās saimniecībās audzētajos graudos. Vienīgā attīrīšanas metode pagaidām ir kalte. Patērētājiem ir tiesības zināt, ko viņi pērk un ēd, kā tas var ietekmēt veselību. Modernās tehnoloģijas palīdzēs noskaidrot rezultātu,» uzsver R. Vinogradovs.
Automātiskā kontroles ierīce izveidota sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un tās rektoru profesoru Arvīdu Barševski, vadošo vaboļu pētnieku.
Internetā un dārzā
Pašlaik ģimenes, kurās aug bērni ar celiakiju, bezglutēna produktus pērk Rīgā un interneta veikalos.
Baušķeniece Evija strādā Rīgā un meitai vajadzīgos produktus, kā arī izejvielas ēdiena gatavošanai lielākoties pērk veikalā «Stockmann». Viņa «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka speciālās pārtikas piedāvājums ir vairākos interneta veikalos. Līdz šim viņa nav atradusi Latvijā ražotu bezglutēna pārtiku.
Bauskas novada iedzīvotājas Maritas ģimenē aug trīs bērni, un vienam no viņiem jāievēro bezglutēna diēta. «Zinu, ka Latvijai tuvākā vieta, kur ražo bezglutēna produktus, ir Polija. Taču tai īpaši neuzticos. Esmu atradusi vairākus interneta veikalus, kur pārdod Eiropas valstīs ražotu pārbaudītas kvalitātes speciālo pārtiku. Nedrīkstu eksperimentēt ar sava bērna veselību un dzīvību. Turklāt bezglutēna diētai der ne tikai dažādi miltu maisījumi. Lielākoties izmantojam pašu saimniecībā audzētu gaļu, olas, pienu, dārzeņus, saknes, ābolus, saldētas ogas.»
UZZIŅAI
Celiakija ir autoimūna slimība. Organismu novājinošu reakciju – caureju, vemšanu, krampjus, attīstības un augšanas traucējumus – var ierosināt kviešu glutēns, ar ko organisms netiek galā.
Glutēns jeb lipeklis ir olbaltumviela, kas sastopama kviešos, rudzos un miežos un pat nelielā daudzumā izraisa neadekvātu imunoloģisku reakciju celiakijas slimniekiem. Rezultātā veidojas iekaisums tievajās zarnās – gļotādas bārkstiņas tiek bojātas, traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā.
Slimībai progresējot vairāku gadu garumā, celiakijas pacienta organisms nespēj uzsūkt uzturvielas. Slimnieks zaudē svaru, rodas proteīnu, taukskābju, vitamīnu B12, D, E, K, kā arī folskābes, dzelzs, cinka deficīts.
Latvijā aptuveni 1% iedzīvotāju ir glutēna nepanesība, kas var rasties gan ģenētisku, gan ārējās vides faktoru ietekmē. Ar celiakiju slimo bērni un pieaugušie. Vienīgais ārstēšanās veids ir stingras bezglutēna diētas ievērošana mūža garumā.
Atsevišķus slimības simptomus jau otrajā gadsimtā aprakstīja romiešu ārsts Galēns un nosauca to par «koilia kos» (grieķu valodā – «liels vēders»). Pirmais celiakiju kā patstāvīgu slimību aprakstījis angļu terapeits Sēmjuels Gē 1888. gadā, tāpēc pasaules literatūrā slimība nosaukta par Gē Hertera Heibnera slimību. Otrā pasaules kara gados sakarību starp maizes lietošanu un celiakijas klīniskajām pazīmēm novēroja holandiešu pediatrs Karels Dike. 1959. gadā K. Dike pirmo reizi publicēja datus par kviešu olbaltuma lietošanu kā celiakijas attīstības cēloni.
Avots: celiakijas pacientu biedrība «Dzīve bez glutēna», dzivebezglutena.lv.
