Ceraukstietim Jānim Gogoļevam, prezidenta Gunta Ulmaņa fonda projektu vadītājam, šoruden bija plānots darījumu brauciens uz Ameriku.
Ceraukstietim Jānim Gogoļevam, prezidenta Gunta Ulmaņa fonda projektu vadītājam, šoruden bija plānots darījumu brauciens uz Ameriku.
11. septembra terora akts Ņujorkā daudziem lika mainīt plānus, par to iedomājās arī Jānis. Tomēr 1. oktobrī, divas nedēļas pēc traģēdijas, viņš devās ceļā no Londonas uz Mineapolisu. Tas viņam bija pirmais lidojums ar lidmašīnu, pirmā tikšanās ar tālo kontinentu.
Kā juties, veroties uz zemi no debesu plašumiem?
– Kā jau pirmajā reizē, sajūtas bija grandiozas. Bailes pagaisa, līdzko iekāpu lidmašīnā. Jā, tādā pašā boingā, kāds ietriecās Pasaules tirdzniecības centra torņos. Man lidojums bija pat ļoti komfortabls, ceļā pavadīju deviņas stundas, divas reizes ēdu pusdienas, skatījos video, klausījos radio. Par teroristiem lidojuma laikā neviens nerunāja, vismaz ārēji bailes vai satraukumu neizrādīja. Mazliet neomulīgi bija atceļā no Detroitas, kad ārā sākās vētra. Lidmašīna vairākas reizes krita lielās gaisa bedrēs. Biju arī gaidījis, ka lidostās būs stingrāka kontrole. Ļoti rūpīgi pārbaudīja personu apliecinošus dokumentus un biļetes.
Vai tur bija ļoti jūtama notikusī traģēdija?
– Jā, masu saziņas līdzekļi par to vien runāja. Mani pārsteidza, kā Amerikā izdevies visu, kas saistīts ar terorismu, pārvērst peļņas avotā. Tas, ka Ziemassvētki un Jaungads daudzās valstīs asociējas galvenokārt ar supergrandiozu komercšovu, vairs nav noslēpums. Atklājas, ka arī terorismu var tik ātri komercializēt.
Tirgos pilns ar ASV patriotisma simboliem: dažādu veidu un lielumu karogi, tūkstošiem uzlīmju, T-krekli, plakāti. Internetā ar Bin Ladenu var izdarīt visu iespējamo un neiespējamo. Ielas pilnas ar milzu saukļiem: «Dievs, svētī Ameriku!», «Ja vienoti mēs būsim, tad stipri arī paliksim» utt. Daudzviet redzama satīra, piemēram, pie ēstuves milzīgs plakāts «Bin Laden, lūdzu, apstājies šeit» vai uzraksts uz T-krekla «Meklē Bin Ladenu, mirušu vai dzīvu!». Tad pēdējais vārds nosvītrots un uzrakstīts – «mirušu!».
Kādas izjūtas šāda informācija tevī raisīja?
– Tā bija viela pārdomām. Vai valsts sēras var pārvērst par komerciju? Uzskatu, ka tas ir rupji un nepieņemami, manuprāt, tiek aizskartas daudzu cilvēku jūtas, kuri zaudējuši piederīgos 11. septembra traģēdijā. Dzirdēts apgalvojums, ka nauda nesmird. Bet no otras puses – ironizējot un jokojot daļēji tiek noņemts milzīgais saspringums. Mana nostāja par ironiju ap 11. septembra notikumiem ir negatīva.
Vai traģiskie notikumi ietekmēja arī tavus biznesa darījumus?
– Jā, daudzās iestādēs bija ļoti pastiprināta apsardze, īpaša vērība tika pievērsta nacionalitātei. Problēmu nebija Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem (tas ir akmens ES skeptiķu dārziņā). Piemēram, Floridas lielākajā automašīnu tirgū mani neielaida tikai tāpēc, ka nebiju ASV vai ES valstu pilsonis.
Tu baudīji arī ko no Amerikas eksotikas?
– Biju Floridā, kur nekad nav ziemas. Pārsteidza tūristiem paredzētās eksotiskās izklaides. Ar lielu sajūsmu devos braucienā pa purviem, kuros čum un mudž čūskas, bruņurupuči un aligatori. Interesanti bija apmeklēt indiāņu ciematu: apkārt mežonīga daba, šķiet, briesmas uzglūn no katra tumšāka stūra. Toties sajūsmināja putnu daudzums, krāšņums, to melodijas, pārsteidza palmu dažādība.
Vai tev ir arī kritiskas piezīmes par amerikāņiem?
– Šķiet, ļaudis tur nav īpaši laipni, galvenokārt rūpējas tikai par savu «es». Nepieņemami, ka vairākums amerikāņu nekad nav bijuši ārpus sava štata robežām, nemaz nerunājot par citām valstīm.
Atceļā tu devies laikā, kad jau sākās ASV uzlidojumi Afganistānai.
– Atceļš izvērtās neomulīgāks. Pēc 11. septembra pasaule ir mainījusies, cilvēki baidās ceļot, bailes mijas ar izmisumu un naidu, kas viegli var izraisīt nākamo traģēdiju.
Nav īsti pareizi vērst vardarbību pret vardarbību, tomēr atbalstu ASV un Lielbritānijas uzbrukumus Afganistānai – ne valstij, bet Talibu režīmam. Priecē, ka terorisma draudi vienojuši daudzas valstis, kas agrāk nebija draudzīgas. Manuprāt, cilvēcei jāiesaistās kopīgā cīņā ne tikai pret terorismu, bet arī pret ļaunām domām, aizspriedumiem, naidu un tumsonību, kas valda dvēselē.