Tūrisma braucienos ārzemēs daudzi ir piedzīvojuši viegluma un negaidītas brīvības izjūtu, ko psihologi dēvē par ceļojuma eiforiju. Tās itin bieža pavadone ir izklaidība, bet sekas – dokumentu, vērtīgu mantu, naudas pazaudēšana.Jāiegaumē tālruņa numurs Reģionālo žurnālistu seminārā, ko nesen rīkoja Ārlietu ministrija (ĀM), Konsulārā departamenta direktores vietniece Inita Dzene iepazīstināja ar konsulārās palīdzības veidiem, ko Latvijas valstspiederīgie var saņemt ārzemēs. Latvijas iedzīvotāju tiesības un intereses ārvalstīs tiek aizsargātas kopš 1991. gada. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ceļošanas iespējas ārkārtīgi palielinājās, proporcionāli pieauga arī problēmu un risku daudzums.Latvijai nav plaša konsulārā tīkla, tāpēc ir izveidota cieša sadarbība ar citu ES valstu konsulārajiem dienestiem. Inita Dzene atgādina, ka Latvijas valstspiederīgie konsulāro palīdzību var saņemt jebkuras ES valsts konsulātā. Viņa lūdz iegaumēt ĀM Konsulārā departamenta diennakts tālruņa numuru 26337711. Līnija ir izveidota nesen. Šis tālruņa numurs ikvienam ceļotājam jāiegaumē tāpat kā Latvijas kods un, ārvalstīs nokļūstot problēmsituācijās, jāizmanto vispirms. Visas problēmas nerisina ĀM konsulārais dienests nevar kļūt par glābēju ceļotāju visās likstās, bet nekavējoties sniedz palīdzību, ja ārzemēs ir nozaudēti personas dokumenti. Konsulārā departamenta speciālisti palīdz sazināties ar piederīgajiem, draugiem, darba devējiem, ja ir pazaudēta vai nozagta nauda, kredītkartes. Departamenta kompetencē ir piederīgo informēšana par personu, kas ārvalstīs cietusi negadījumā, ja ir aizturēta vai apcietināta.Vienlaikus Inita Dzene min situācijas, kurās ārlietu dienestu palīdzība nav iespējama. Tā ir personas atbrīvošana no ieslodzījuma, labāku apstākļu nodrošināšana slimnīcā vai apcietinājuma vietā ārvalstīs, darba un citu atļauju saņemšanas veicināšana. Palīdzība neattiecas uz medicīnisko pakalpojumu apmaksu ārvalstīs un uz bojāgājušo mirstīgo atlieku pārvešanu. Ministrijas pārziņā neietilpst ģimeņu un bērnu jautājumi. Tā ir Tieslietu ministrijas joma.Varēs saņemt materiālu palīdzību Ar šī gada 1. jūniju ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 322 par materiālo palīdzību ārkārtas situācijā ārzemēs. Komentē Inita Dzene: «Noteikumi paredz uz laiku aizdot naudu personām, kas ārvalstīs nokļuvušas ārkārtas situācijās. Galvenokārt tas ir ceļanaudas trūkums, lai atgrieztos mājās. Ārkārtas situācija rodas, ja tiek apdraudēta personas veselība, drošība, dzīvība. Konsulārais departaments izvērtē, vai konkrētam cietušajam patiesi ir nepieciešama palīdzība, un informē par aizdevuma nosacījumiem. Šo dokumentu sagatavo un izsniedz konsulārā amatpersona valstī, kurā atrodas palīdzības meklētājs. Izsniegtie finanšu līdzekļi ir jāatmaksā trīs mēnešu laikā. Palīdzību var atteikt, ja persona ir sniegusi nepareizu vai maldinošu informāciju, ja iepriekš saņemtā nauda tikusi izmantota citiem mērķiem, ja noteiktajā termiņā nav atmaksāti iepriekš saņemtie līdzekļi.»Jūnija divās nedēļās, piemēram, materiālā palīdzība ir piešķirta četriem Latvijas valstspiederīgajiem par kopējo summu 200 latu. No Vācijas un Lielbritānijas šīs personas atgriezās ar starptautisko līniju autobusu, par saņemto naudu iegādājoties biļetes. Maksimālā summa, ko viena persona drīkst saņemt, ir 2000 latu. Finanšu palīdzības piešķiršanas maksimālais termiņš ir piecas dienas, bet parasti situācija tiek atrisināta vienā vai divās dienās. Varmācības tīklos Pēdējos gados ceļošana ir radījusi konsulārajiem dienestiem grūti risināmus fenomenus – iesaistīšanos kriminālās darbībās ar narkotisko vielu kontrabandu un fiktīvās laulībās. Par narkotiku kontrabandu ārvalstīs 2011. gadā aizturēts 71 Latvijas valstspiederīgais, bet trīs gāja bojā. Šogad jau aizturētas 12 personas.Fiktīvo laulību tendence pieaug, bet mainās to sieviešu sociālais portrets, kas vieglprātīgi par šādu soli izšķiras. Agrāk tās bija aprēķina laulības, kad sieviete par noslēgto darījumu saņēma materiālu kompensāciju, tagad fiktīvās laulības pavada varmācība un seksuāla izmantošana. Cietušās sievietes galvenokārt nāk no sociālā riska ģimenēm, ir mazizglītotas. Latvijas vēstniecībā Īrijā reģistrētais cilvēku tirdzniecības potenciālo upuru skaits ir iespaidīgs. Visām sievietēm ir bijis paaugstināts sociālā riska fons. Cilvēku tirdzniecības tīklos iekļuvušām Latvijas sievietēm sniegt palīdzību ir ļoti sarežģīti. Konsulārajam dienestam nereti jāpaļaujas uz ES kolēģu atbalstu. Ārlietu ministrija un Iekšlietu ministrija šogad rīkos kopīgu informatīvo kampaņu, lai pasargātu sievietes, kas atbilst riskam pakļauto sociālajam portretam. UZZIŅAIĀrlietu dienestu palīdzība nav iespējama:personas atbrīvošanai no ieslodzījuma;labāku apstākļu nodrošināšanai slimnīcā vai apcietinājuma vietā ārvalstīs;darba un citu atļauju saņemšanas veicināšanā;medicīnisko pakalpojumu apmaksai ārvalstīs;bojāgājušo mirstīgo atlieku pārvešanai.Ārlietu ministrijas pārziņā neietilpst arī ģimeņu un bērnu jautājumi.
