Cilvēki, kuri vēlas atrast labāku darbu, nereti uzskata, ka viņu neveiksmes pamatā ir nepietiekamas zināšanas.
Cilvēki, kuri vēlas atrast labāku darbu, nereti uzskata, ka viņu neveiksmes pamatā ir nepietiekamas zināšanas. Ļoti populāri kļuvuši dažādi kursi, kurus beidzot dalībniekiem tiek solīts sertifikāts un pat ieteikums darba devējam. Par izglītošanos, protams, ir jāmaksā, taču gadās, ka ne vienmēr maksātājs pretī saņem cerēto. Par mācībās piedzīvoto vilšanos redakcija uzklausījusi dažus «Bauskas Dzīves» lasītājus.
Firmas «A» darbībā ir pietiekami daudz neskaidrību, tāpēc tās īstais nosaukums šajā publikācijā netiek nosaukts. Tā īrēja telpas Bauskā un aicināja interesentus uz kursiem grāmatvedībā, datorzinībās u. c.
Ielūkojoties datos, ko par šo firmu sniedz uzņēmumu reģistru apkalpojošā firma «Lursoft», «Bauskas Dzīve» uzzināja, ka «A» darbības veidi aptver ļoti daudzveidīgas jomas. Vispirms tā ir visu veidu izglītība – no sākumizglītības līdz pat augstākajai, arī komercdarbība, mazumtirdzniecība, viesnīcu un restorānu bizness.
Oktobra beigās uz redakci- ju bija atnākuši divi cilvēki, kuri šīs firmas kursos nodarbi- nāti kā pasniedzēji. Viņi vēlē- jās, lai redakcija sagatavo rakstu, ka šie pasniedzēji nav vainojami, ja kursu beidzējiem firma «A» nav izsniegusi solītos sertifikātus.
Sarunas gaitā gan noskaidrojās vēl kas cits. Pašu pasniedzēju statuss firmā varētu tikt apšaubīts, jo ar viņiem neesot ticis noslēgts jelkāds līgums, kas apliecinātu darba ņēmēja vai līgumdarba izpildītāja statusu. Vajadzējis tikai parakstīties par naudas saņemšanu. Tam, vai maksāti nodokļi, abi pasniedzēji neesot sekojuši. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka minētā firma jebkurā brīdī var noliegt sadarbību ar šiem cilvēkiem.
Firmas «A» šī gada kursu daži dalībnieki «Bauskas Dzīvi» jau bija informējuši, ka mācījušies četrus mēnešus, maksājuši, cik prasīts, taču, kursus beidzot, viņiem nav izsniegts nekāds dokuments.
Bauskā firmu pārstāvot kontaktpersona, ko redakcijai izdevās sameklēt. Telefonsarunā ar «Bauskas Dzīvi» sieviete paskaidroja, ka ar novēlošanos, beidzot pa pastu viņai sertifikāti esot atsūtīti un tie tiks izsniegti kursantiem. Taču… tos parakstījusi cita apmācības firma, nevis tā, kura organizēja kursus. Tad tiešām jāvaicā, kāda vērtība var būt šādam dokumentam? Vai varat iedomāties situāciju, ka vidusskolas diplomu Bauskas 1. vidusskolas absolventam izsniegtu 2. vidusskola?
Iemesls šādai rīcībai esot iepriekšējās firmas bankrots, skaidroja kontaktpersona. Taču, atkārtoti izmantojot firmas «Lursoft» datu bāzi, «Bauskas Dzīve» neatrada ziņas ne par firmas «A» maksātnespējas pieteikumu, ne kreditoru prasībām. Tiesa gan, tika piedāvāts ieskatīties vienā no Latvijas avīzēm publicētos rakstos, kas vēstī par firmas «A» apzagšanu un tās darbinieku saistību ar kriminālām aprindām.
Lasītājiem, kurus nogurdinājis nekonkrētais izklāsts, gribu teikt, ka ne par Annu, Marutu vai Pēteri ir šis stāsts, bet gan par mūsu cilvēku pārlieku uzticēšanos. Acīmredzot jāievāc ziņas par tiem, kuri sola mācīt, diplomēt un sertificēt.
Ar interesi izlasīju vairākas sludinājumu lappuses Latvijas nacionālajā presē, kur dažnedažādas firmas; izglītības asociācijas; interešu, semināru, apmācību centri piedāvā pakalpojumus sabiedrības izglītošanā. To vidū tikai daži, kuru nosaukumā ir vārdi – licencēts, akreditēts –, kas varētu liecināt par sniegto zināšanu kvalitāti. Patīkams izņēmums plašajā piedāvājumā bija apmācības un konsultāciju centrs «Grāda» Rīgā. Tā sludinājumā, aicinot uz kursiem, minēts, ka sertifikātu izsniegšanas tiesības apliecinājusi Izglītības un zinātnes ministrija, nosaukts reģistrācijas numurs.
Nauda jāpārskaita, neatejot no kases. Šī senā patiesība jāpatur prātā ne tikai veikalā, bet arī izvēloties, kur mācīties, jo, raugi, izglītība tāda pati prece vien ir.
