«Mēs hokejistu neveiksmēs neesam vainojami, jo darījām visu, kas bija mūsu spēkos,» tā var apgalvot vai ikviens no astoņiem tūkstošiem Latvijas hokeja fanu, arī es, kuri četras dienas valdīja Vācijas pilsētā Ķelnē.
«Mēs hokejistu neveiksmēs neesam vainojami, jo darījām visu, kas bija mūsu spēkos,» tā var apgalvot vai ikviens no astoņiem tūkstošiem Latvijas hokeja fanu, arī es, kuri četras dienas valdīja Vācijas pilsētā Ķelnē.
Daži karsēji drīzāk tiesīgi izlases vadībai pieprasīt atvainošanos par materiāliem zaudējumiem, jo salīdzinājumā ar pērno čempionātu Sanktpēterburgā nokļūšana un uzturēšanās Ķelnē šogad prasīja daudz vairāk līdzekļu. Viens otrs tos bija krājis pusgadu. Vai fani piedos hokejistiem?
Līdzjutēji noteikti hokejistiem piedos zaudējumu Ukrainai, neizšķirto rezultātu ar Baltkrieviju, smago spēli ar Japānu. Šovakar visi būs pie televizoru ekrāniem, lai domās atbalstītu mūsējos cīņā ar norvēģiem. Ja tiks gūta pārliecinoša uzvara, tad nākamgad tūkstošiem fanu dosies uz A grupas pasaules hokeja čempionātu Stokholmā (Zviedrija).
Lai vai kā, hokejs ik pavasari kļuvis par notikumu numur viens Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē. Par savu šo sporta veidu atzīst arī daudzi desmiti baušķenieku, kuri šogad devās tālajā ceļā uz Vāciju.
«Pērn pirmo reizi biju hokeja čempionātā Sanktpēterburgā, tur man ļoti patika. Šī gada mūsu valsts izlase ir ļoti nestabila un jau gados veca komanda. Neapmierināja Sanda Ozoliņa sniegums, īpaši pirmajā spēlē. Patīkami bija vērot, kā mūsējie izturēja amerikāņu spiedienu pirmajā periodā un pēcāk spēja noturēt uzvaru,» iespaidos dalījās baušķenieks Andris Dīcmanis.
Himnu dziedājām tikai vienreiz
Latvijas un Amerikas izlašu spēle patiesi bija emociju kulminācija šajā turnīrā. To izdevās noskatīties, sēžot tribīņu trešajā rindā, tāpēc lieliski varēja redzēt mūsu hokejistu sasprindzinājumu, cīņas sparu, līksmi par gūtajiem vārtiem. Brīžiem bija pat žēl amerikāņu, cik ļoti viņiem neveicās. Tā bija skaista spēka spēle, kurā labi jutās mūsu NHL vīri: Irbe, Ozoliņš, Žoltoks, Skrastiņš. Tās bija saspringtas mača pēdējās minūtes, kad mūsējie noturēja uzvaru un Irbe palika sausā. Tas bija tūkstošbalsu latviešu koris, kuram Ķelnes milzīgajā arēnā šī bija vienīgā reize dziedāt savas valsts himnu, starp citu, vienīgo šajā čempionātā, kurā atskaņo ne tikai mūziku, bet arī vārdus.
Līdzjutēju novērtēta bija pirmā mūsu hokejistu spēle ar zviedriem. Skaisti ritēja pirmie divi periodi, žēl, ka trešajā mūsējie salūza. Tomēr zaudējuma rūgtums nebija liels, jo priekšā vēl divas spēles un daudz interesantu piedzīvojumu Ķelnē.
Alu piedāvā mūsu mēlē
Ķelnes hokeja arēna «KoelnArena» atrodas pilsētas centrā, piecpadsmit minūšu gājiena attālumā no slavenā Ķelnes Doma. Šajās četrās dienās, pārvarot 509 pakāpienus, tā tornī bija tūkstošiem latviešu. Pirmajā dienā, kā arī pēc uzvaras pār amerikāņiem latviešu lepnumā starojošās sejas pārsteidza pilsētas iedzīvotājus un viesus. Uzrādot hokeja biļetes, ar tramvaju un autobusu pilsētā varēja pārvietoties bez maksas. To daudzi labprāt izmantoja, lai Ķelni iepazītu labāk.
Iespaidīgs bija latviešu fanu pulks Ķelnes arēnā. Skatoties uz jebkuru pusi 18500 vietīgajā ēkā, visur bija redzami Latvijas karoga krāsās ģērbti līdzjutēji.
Mūsu karsējus ātri vien iemācījās novērtēt arēnas saimnieki un tirgotāji. Pirms mača ar ASV un Ukrainu informators latviešu valodā vēstīja: «Sveicam Latvijas fanus!» Melnīgsnējie alus un kolas pārdevēji, klīzdami starp līdzjutēju rindām arēnā, laipni piedāvāja: «Alus, alus!» Par pirkumu viņi prata latviešu valodā pateikt paldies, tomēr cenu diemžēl nenolaida. Maksājot divus latus par 300 gramu tilpuma alus vai kolas glāzi, daudzi atcerējās Pēterburgu, kur šie dzērieni bija daudz lētāki. Arī citi Ķelnē veiktie pirkumi krietni tukšoja līdzjutēju maciņus.
Statistiķi izskaitļojuši, ka vidēji katrs hokeja fans Vācijā atstājis ap 200 latu. Reizinot to ar astoņiem tūkstošiem, var apjaust, cik ienesīgs valstij bijis šis turnīrs. Latviešus varēja sastapt arī citviet, daudzi devās uz bijušo Vācijas galvaspilsētu Bonnu, citi – uz netālo Luksemburgu, bet spēļu brīvdienā, 1. maijā, latviešu pilna bija Kaukenhofas ziedu izstāde Nīderlandē, kā arī Amsterdamas ielas.
Skumjais mājupceļš
Bēdīgs izvērtās vakars pirms braukšanas mājup. Daudzām tūrisma firmām nācās pat atteikt rezervētās vietas viesnīcās nākamā riņķa spēļu laikā. Pēc zaudējuma ukraiņiem mūsējie cerēja kaut nedaudz prieka tālajam mājupceļam gūt zviedru un amerikāņu spēlē. Arēnā bija palikušas tikai dārgās biļetes par aptuveni 25 latiem, tāpēc vairums latviešu līdzjutēju iekārtojās apkārtnes krodziņos. Diemžēl arī šis mačs neiepriecināja latviešu līdzjutējus, lai gan bija vērojama augsta sportiska meistarība. Neizšķirts rezultāts nozīmēja vienu – Latvijas komandai jādodas uz Nirnbergu, kur nāksies cīnīties par palikšanu hokeja elitē.
P. S. Materiāls tapis sadarbībā ar tūrisma firmu «Relaks Tūre».
