Cilvēkiem visā pasaulē raksturīgi ar jauno gadu sākt «jaunu dzīvi» un daudz ko apņemties. Tiesa, ceturtā daļa no visiem, kuri kaut ko apņemas, par to aizmirstot jau janvāra otrajā nedēļā…
Man arī ir vairākas apņemšanās, viena no tām – ik dienu atcerēties katrā somā ielikt daudzkārt lietojamu iepirkumu tīkliņu, lai nebūtu jāvairo izmetamo plastmasas maisiņu kaudzes, kas, kā zināms, vidē nespēj sadalīties pat simt gados.
Manu apņemšanos it kā veicina arī tikko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie priekšlikumi Iepakojuma likumā. Tie paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņi netiks izsniegti bez maksas. Tajā pašā laikā nav paredzēta obligātās maksas noteikšana par ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņiem (izvietoti tirdzniecības zālē), kuri nepieciešami higiēnas nolūkos vai paredzēti vaļējas pārtikas primārai iepakošanai, kad to izmantošana palīdz novērst pārtikas izšķērdēšanu.
Es gan esmu pārliecinājusies, ka jau sen par plastmasas iepirkumu maisiņiem veikalos ir jāmaksā, piemēram, Bauskā «Rimi» – par lielajiem maisiņiem 15 centu, «Maxima» – 13 centu, «top!» – 12 centu utt. Nekādas kardinālas pārmaiņas vides sardzē šie likuma grozījumi, manuprāt, nenesīs.
Toties Itālijā tikko – jau šogad no 1. janvāra – stājies spēkā likums, kas veikalos aizliedz plastmasas maisiņus arī tirdzniecības zālē, primārai iepakošanai drīkst izmantot tikai biodegradējamus vai ātri kompostējamus maisiņus, par kuriem turklāt jāmaksā 1 – 3 centi. Šie centi Itālijā izraisījuši masu nemierus. Tautu postā dzenot viens cents par to, ko paši diendienā pieprasa – tīru vidi sev un bērniem. Vai tā nav liekulība?
