Iecavniekam PĒTERIM VEIPAM gadu skaits gluži kā rudens krāsainais lapkritis kļuvis par vienu lapu bagātāks – vakar viņš svinēja 60 gadu jubileju.
Iecavniekam PĒTERIM VEIPAM gadu skaits gluži kā rudens krāsainais lapkritis kļuvis par vienu lapu bagātāks – vakar viņš svinēja 60 gadu jubileju.
Rudens Pēterim parasti ir jauku emociju pilns. Kad raža dārzā ir novākta, viņam patīk izvērtēt, cik tā bagāta. Kaut arī dārziņš ir neliels, Pēteris tajā allaž vēlas iedēstīt jaunu stādiņu un vērot tā augšanu. Idejas iecavnieks gūst daudzos dārzkopības žurnālos. Jau kā vecbiedrs Pēteris darbojas Dārzkopības un biškopības kooperatīvās sabiedrības Iecavas nodaļā. Vienmēr viņš gaida puķu draugu dienas, pērn tās notikušas Valmierā. Ar puķu dienās gūtiem padomiem viņš dalās radiņu vidū. Parasti visi satiekas kapu svētkos pie Pētera māsas dzimtajā Madonas pusē.
Atklājās, ka iepazīstoties Pēteri ar tagadējo dzīvesbiedri Elgu vienojušas kopīgas intereses. Abi tolaik strādājuši par sabiedriskajiem grāmatu izplatītājiem. Jubilārs smej: «Tagad dzīvoju skolotāju ģimenē. Dēls Uģis un dzīvesbiedre ir skolotāji, tikai meita Jolanta neizvēlējās tādu ceļu, viņa mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātē.»
P. Veips četrus gadus strādā par izpilddirektoru Iecavas specializētajā sociālās aprūpes centrā. Tajā mīt ļaudis ar garīgās veselības traucējumiem. Pēterim ir žēl šādu cilvēku, jo viņi jūtas pazemoti un citu nesaprasti. Ar pilnīgi pretēju attieksmi P. Veips sastapās Zviedrijā. «Mani pārsteidza zviedru labestība pret iebraucējiem. Pat ejot pa ielu, viņi neskopojas ar sveicieniem un mīļu smaidu svešiniekam,» stāsta Pēteris. Jubilārs labprāt vēlētos, lai arī latvieši kļūtu nedaudz atvērtāki, smaidīgāki.
