Pirms divpadsmit gadiem, 1986. gada 26. aprīļa naktī, Ukrainā eksplodēja Černobiļas atomreaktora ceturtais bloks.
«Kad trešais eņģelis bazūnēja, tad no debesīm krita liela zvaigzne, degdama kā lāpa, tā krita uz upju un ūdens avotu trešo daļu. Zvaigznes vārds saucās Apsints, un trešā daļa ūdeņu tapa par vērmelēm; nomira daudz cilvēku no ūdeņiem, jo tie bija kļuvuši rūgti.»
Jāņa atklāsmes grāmata 8 – 10;11
(Tulkojumā no grieķu valodas – ‘apsinthos’ – nozīmē vērmeles, šāda nozīme ukraiņu valodā esot arī vārdam ‘černobiļ’.)
Pirms divpadsmit gadiem, 1986. gada 26. aprīļa naktī, Ukrainā eksplodēja Černobiļas atomreaktora ceturtais bloks. Ar radiāciju piesārņoti 50,5 tūkstoši kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, platība, kas izmēros līdzinās Latvijai. Notikušais tikai Ukrainā vien skāra trīs miljonus cilvēku. Lielāko starojuma devu saņēmuši ap 126 tūkstoši cilvēku, kuriem tas izraisījis dažādas saslimšanas.
Apkārt avārijas vietai ir 30 km plata drošības zona 196 km garumā, zonas platība 2712 kvadrātkilometru. Avarējušais ceturtais bloks tika apbērts ar smiltīm, māliem, pārliets ar betonu, izveidojot sarkofāgam līdzīgu karkasu. Tā iekšienē ir liela mitruma koncentrācija, daudz saindēta ūdens, 130 – 200 tūkstoš tonnu kodoldegvielas. Gadiem ejot, karkasā izveidojušās plaisas. Turpina strādāt divi Černobiļas AES agregāti, saražojot 40% Ukrainai nepieciešamās elektroenerģijas.
