Rakstu jums no Cēsu nepilngadīgo cietuma. Mani sauc Monvīds Ērglis. Manas mājas ir Vecumnieku pagastā.
Rakstu jums no Cēsu nepilngadīgo cietuma. Mani sauc Monvīds Ērglis. Manas mājas ir Vecumnieku pagastā. Pirms apcietinājuma es zagu, meloju un nicināju apkārtējos cilvēkus. Bauskas rajonā esmu sastrādājis daudz nepatikšanu. Pateicoties advokātam R. Cakaram, man tiesa piesprieda tikai trīs gadus un vienu mēnesi aresta. Man veicās, ka nedabūju vairāk.
Drīz jau pienāks laiks, kad man būs iespēja atbrīvoties pēc pustermiņa. Es nevēlos, lai pēc atbrīvošanas uz mani skatītos kā uz zvēru, kurš izlaists no krātiņa.
Pirmkārt, es lūdzu lielu piedošanu tiem cilvēkiem, kuriem esmu nodarījis pāri. Atbrīvojoties es vēlos sākt jaunu dzīvi, tikai man būs vajadzīgs apkārtējo cilvēku atbalsts. Ja, izejot no cietuma, nav neviena, pie kā vērsties pēc padoma vai palīdzības, tad rodas bezpalīdzības, bezjēdzības izjūta. Tādā gadījumā ceļš ved atpakaļ aiz restēm.
Otrkārt, vēlos publiski lūgt piedošanu savam tēvam A. Ērglim ar ģimeni un vecaimātei Z. Briedei. Es no sirds vēlos, lai, atgriežoties mājās, mani sagaidītu mīloša un saticīga ģimene.
Daudzi cilvēki lika uz mani lielas cerības, bet es viņu sapņus sagrāvu. Es vēlos teikt vienu: lai kāds būtu cilvēks, viņš ir un paliek cilvēks ar visām cilvēciskām jūtām un sirdsapziņu. Mīlestība ir tā svētā lieta, kura spēj cilvēku mainīt uz labu visās jomās. Tādēļ mīliet, un jūs tiksit mīlēti!