Pašā vasaras ziedonī kādu dienu Svitenes upītes krastā pie viesmīlīgās Sīmaņu ģimenes mājas skanēja dziesmas un dimdēja dejotāju soļi. Te savu satikšanos svinēja divas pensionāru kopas – Rundāles novada Viesturu pagasta pensionāru apvienība «Vakarvējš» un Vecumnieku pagasta pensionāru un invalīdu biedrība «Virši», kuru vada Mārīte Vītola.
«Vakarvēja» draudzība ar «Viršiem» aizsākās pagājušajā gadā, kad mēs devāmies ciemos pie viņiem uz liliju paradīzi Vecumniekos. Šoreiz bija mūsu kārta uzņemt ciemiņus. Grūti vārdos izteikt mūsu sajūsmu par dziedošajiem un dejojošajiem ciemiņiem. Ne velti «Viršu» pulkā bija Vecumnieku kora un deju kolektīva «Rudens rozes» dalībnieki. Īpaši priecīga bija atkalredzēšanās ar Pilsrundāles vidusskolas bijušo direktori Aloidu Baķi, kura tagad strādā par Vecumnieku muzeja vadītāju.
Kopā pavadītajā laikā biedrību dalībnieki paspēja gan dalīties pieredzē, gan kopā izdziedāties un izdejoties. Galda klājumā bija pašu un ciemiņu sagādātie lauku labumi, taču augstāko novērtējumu ieguva viesmīlīgās saimnieces Ināras Sīmanes vārītā zivju zupa un Arvīda Pēkaļa ceptā rupjmaize. Par šefpavāru dēvētais «Vakarvēja» dalībnieks Arvīds Pēkalis katrā tikšanās reizē savus draugus mēdz pārsteigt ar paša gatavotiem cienastiem.
Par labu «Vakarvēja» tradīciju kļuvusi dalībnieku sumināšana jubilejās. Šoreiz tādi bija trīs, kuri saņēma gan ziedus, gan dāvaniņas. Īpašu atsaucību raisīja un prieku visiem sagādāja ar labiem novēlējumiem gaisā palaistie baloni, kas pazuda skatieniem mākoņu dzīlēs.
Kā priecīgs pārsteigums mūsu pulkā ieradās Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis, kura sirds pieder Viesturiem. Te ražīgā darbā pavadīti labākie mūža gadi. Viņš joprojām allaž ir kopā ar mums, atceras un atbalsta savus laikabiedrus.
Priecājamies, ka mums ir izveidojusies laba un veiksmīga sadarbība ar Rundāles novada domi, īpaši ar tās darbinieci Kristīni Kociņu un Viesturu pagasta pārvaldnieku Vitāliju Bļinkovu.
Tikšanās prieku var salīdzināt ar Vecumnieku liliju ziedu skaistumu un smaržu, kas iemiesojās arī katrā no mums. Mēs visi sapratām, ka nedrīkstam vairs šķirties un vēlamies šo draudzību turpināt, rīkojot kopīgus pasākumus.
