Mežotniece Aina Kļaviņa 16. aprīlī – savā 70 gadu jubilejā – Bauskas kafejnīcā «Čuguna roze» atklāja gleznu izstādi. Viņa vēlējās sagādāt prieku tuviniekiem, draudzenēm, kolēģiem. Radi, kuri izstādes atvēršanas svētkos nevarēja ierasties, Ainu apciemos Lieldienu brīvdienās.
Bērni atbalsta
Zīmēt un gleznot ar eļļas krāsām Aina sāka 62 gadu vecumā, bet pirms tam izmācījās zīda apgleznošanu. Nodarbību vadītāja mežotniece Pārsla Arķina viņai ieteica apmeklēt Bauskas mākslas galerijas «Meistars Gothards» gleznošanas studiju. Ainai tik ļoti iepatikās, ka astoņos gados viņa nokavējusi vien dažas nodarbības.
Amatieru grupas skolotāja ir gleznotāja Elga Grīnvalde. Eļļas krāsas, otas, audeklus, šķīdinātājus un lakas Ainai dāvina četri pieaugušie bērni. Viņi apmaksā arī gleznu ierāmēšanu.
Jubilārei ir septiņi mazbērni. Jaunākie piedzima pērn, bet vecākajam ir 22 gadi. «Jau ierasts, ka dzimšanas dienā saņemu eļļas krāsu kasti vai citus piederumus, kas nemaksā lēti. Pensijas manam vaļaspriekam nepietiktu. Esmu bezgala priecīga par bērnu sniegto atbalstu,» teic Aina.
Dārzā pie molberta
Gan vasarā, gan ziemā uz nodarbībām ik trešdienu viņa brauc ar sabiedrisko transportu. Mežotniece labprāt piedalās amatiergleznotāju plenēros, kas ir notikuši Mežotnē, Derpeles muižā, Gailīšos, Bauskas vecpilsētā. Ainai visvairāk patīk gleznot ziedus – to var redzēt arī personālizstādē. Viņa daudz strādā patstāvīgi un īpaši aktīvi glezno vasarā – no rīta izravē ziedu vai dārzeņu dobi un tad sēstas pie molberta. Glezno līdz dienas vidum, jo svelmē žilbst acis.
Izstāde Bauskā nav vienīgā, ko Aina sarīkojusi 70. jubilejā. Viņas gleznas patlaban var aplūkot Rīgas metodistu baznīcā.
Cenšas izdaiļot ikdienu
Aina ir dzimusi Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā. Nabadzīgajos un grūtajos pēckara gados gājusi vietējā skolā. Vēlāk izmācījusies par veterināro feldšeri. Mācību praksē 1965. gadā Ainu nosūtīja uz Mežotni. Tur viņa iepazinās ar vietējo puisi un kļuva par zemgalieti. Savā profesijā nesanāca strādāt ilgi, jo cits pēc cita piedzima bērni. Viņa neatgriezās veterinārās feldšeres arodā, jo darbs bija fiziski ļoti smags, ar lielu traumatisma risku.
Visu mūžu Aina Kļaviņa ir centusies izdaiļot ikdienu ar kādu aizraušanos. Ilgus gadus tā bija aušana. Aina darbojās Mežotnes lietišķās mākslas pulciņā. Arī tagad sievas viņu aicina piebiedroties, jo audējām ir piešķirtas glīti izremontētas telpas Strēlnieku daudzfunkcionālajā centrā. Tomēr jubilāre paliek uzticīga savai gleznošanas studijai.
