Ceļosim! Kaļiņingrada apvieno eiropeisku vēsturi un padomju pelēcību.
Apnikušas Eiropas uzpucētās vecpilsētas? Aizbrauciet uz Kaļiņingradu, iesaka pāris mūspuses lauksaimnieces, kas lielākā grupā Krievijas anklāvu starp Lietuvu un Poliju pie Baltijas jūras apmeklēja šoruden.
Stāvi kā dievkociņš
Divas stundas uz Lietuvas un apgabala robežas Sovetskas kontroles punktā bijusi atgriešanās pagātnē. «Stāvi kā dievkociņš vai sēdi autobusā, nekur nestaigā un lieku nerunā,» instrukcijas pirms rindas ieņemšanas pie pasu kontroles atstāsta ceļotājas. Tūristu vīzas un personas dokumenti tika pārbaudīti klātienē un datorā, īpašnieki kārtīgi nopētīti.
Tikšanās ar Kaļiņingradas gidi un vietējiem ļaudīm bijusi patīkams pārsteigums – cilvēki visai brīvdomīgi, vairāk eiropeiski nekā Putina Krievijas apbrīnotāji. Sabiedrības aktīvisti sākuši prasīt apgabala galvaspilsētas bēdīgi slavenā padomju nama nojaukšanu, lai rīkotu izrakumus senās Kēnigsbergas pils vietā. To ar režīma varasvīru pavēli 70. gados nojauca, bet vietā uzslieto kantaino pelēkās «antiarhitektūras» paraugu tā arī nepabeidza – tas stāv neapdzīvots līdz šim brīdim.
Asimilēs savējos
Vietējie slavē lielisko bruģi un senās ēkas, kas mantotas no prūšiem un joprojām kalpo lieliski. Satiktie cilvēki atklājuši – valsts galvenajai valdībai ir plāns masveidā būvēt Kaļiņingradā mājokļus un celt rūpnīcas, kur dot darbu iebraucējiem no Krievijas vidienes. Zināms scenārijs, tikai šoreiz asimilācija draud pašu tautiešiem, kas brīvu valstu ielenkumā kļuvuši pārāk «eiropeiski», secina vietējie.
Latviešu zemnieki vesti uz divām lielsaimniecībām, kur katrā apstrādā vairāk nekā 6,5 tūkstošus hektāru zemes. Vienā no tām ir 40% Vācijas kapitāla. Zemgalietes bijušas pārsteigtas, ka Krievijā tas atļauts. Uzņēmuma lielfermā govis, kūtis, iekārtas, tehnika ir tikpat moderna kā Latvijā. Laukos daudz audzē soju, kas šoruden gan novākta pazaļa. Atbildi uz jautājumu, vai tā ir ģenētiski modificēta, tā arī nav sagaidījušas.
Zeme par 1200 eiro
Ne visur aina ir tik skaista. Pārbraucienā no Lietuvas robežas redzēts daudz aizaugušas lauksaimniecības zemes. Vietējie skaidrojuši, ka tā grūti apstrādājama, jo nav meliorēta arī padomju laikos. Daļa senās Austrumprūsijas teritorijas ir zem jūras līmeņa, tāpēc mitrums te pamatīgs. No prūšiem – līdz mūsdienām neizdzīvojušās trešās baltu tautas – saglabājusies koka caurulīšu meliorācijas sistēma gan joprojām kalpo lieliski. Tā pārspējot padomju laikos ieliktās liekā mitruma novades konstrukcijas.
Zemi bez infrastruktūras apgabalā var iegādāties par 250 eiro hektārā, savukārt salīdzinoši nelielās platības ar meliorāciju un ceļu maksā 800 – 1200 eiro par hektāru. Krievijas apgabals no padomju režīma nagiem izrāvušos valstu ielokā tomēr krasi atpaliek no kaimiņiem sakoptības un saimnieciskās aktivitātes ziņā, atzīst braucējas.
