Nejauši uz ielas sastopu sava apraksta varoni no Dāviņu pagasta, kura atbraukusi uz Bausku iepirkties. Pēdējo reizi runājām pagājušajā gadā, kad kundze sūkstījās par pasta darba laika modeļa maiņu. Tolaik pieminēja, ka uz bēdām iegādājusies simtgades momentloterijas biļeti. Mājas jumts brēktin brēcot pēc remonta. Lielais vinnests tomēr gājis secen…
Šogad dāviniete atradusi jaunu avotu, kur meklēt «piešprici» jumta nomaiņai. Tā gan arī esot loterija, turklāt bez maksas. Jauna aizraušanās, smej kundze un steidz skaidrot, ka apmāta esot ar čeku loteriju. Mazdēls apmācījis, kā ievadīt čeku un kases aparātu šasiju numuru attiecīgajā tīmekļa vietnē. Viņa gan apzinoties, ka pie laimesta tikt esot gaužām maza varbūtība, taču mēģināts neesot zaudēts.
Ja es palūkojos uz saviem šīs nedēļas pirkumiem, tad visus norēķinus veicu ar bankas izsniegto maksājumu karti. Darījumi atrodami gan kredītiestādes konta izrakstā, gan krājas arī veikalu atlaižu kartēs. Vienīgā vieta, kur man nekādu maksājuma dokumentu neizsniedza, bija tirgus, taču valsts likumdošana atļauj, ka, pārdodot pašu saražoto un iepirkto, neesot PVN maksātāju reģistrā, kases aparāts nav vajadzīgs. Arī manis samaksātie četri eiro par kartupeļiem nemaz čeku loterijā netiktu pieņemti, jo kvītiņa zem pieciem eiro loterijā netiek reģistrēta. Tādējādi secinu, ka manu pirkumu reģistrēšana diez vai dos pienesumu cīņā ar ēnu ekonomiku.
Lietuvā šāda akcija sākta pirms diviem gadiem un pirmajā gadā valsts budžetā nesusi teju divus miljonus eiro. Galvenokārt naudas summas ienākušas no ēdināšanas nozares. Loterija mainījusi gan tirgotāju, gan pakalpojumu sniedzēju un patērētāju paradumus.
Iespējams, atdeve būs arī Latvijā, un arī pie mums varbūt lielākie grēkāži meklējami tieši pakalpojumu sniedzēju lauciņā.
