Pavisam drīz sāksies slāpekļa papildmēslojuma došana ziemājiem. Tā kā minerālmēsli kļūst arvien dārgāki, zemnieki domā, kā samazināt slāpekļa papildmēslojuma daudzumu.
Pavisam drīz sāksies slāpekļa papildmēslojuma došana ziemājiem. Tā kā minerālmēsli kļūst arvien dārgāki, zemnieki domā, kā samazināt slāpekļa papildmēslojuma daudzumu.
Saskaņā ar Rīcības programmu īpaši jutīgām teritorijām centra speciālisti no 2005. gada veic monitoringu sadarbībā ar saimniecībām Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Rīgas rajonā. Izvēlētas 48 pastāvīgas pētījumu vietas, kur katru gadu agri pavasarī un vēlu rudenī nosaka nitrātu un amonija slāpekļa saturu 30, 30 līdz 60 un 60 līdz 90 centimetru dziļā augsnes slānī.
Drīzāk un vairāk nekā pērn
Atsākoties veģetācijai, ziemāju sakņu sistēma vēl ir vāja, tādēļ attīstības sākumā augi var izmantot slāpekli no virsējā, tas ir, līdz 30 cm dziļa, augsnes slāņa. Laukaugi izmanto slāpekli nitrātu formā, bet amonija slāpekli – pēc tā nitrificēšanās. Augsnes analīžu dati rāda, ka šogad virsējā augsnes slānī ir mazāk nitrātu slāpekļa nekā pērn: 80% pētījumu vietu ir līdz 10 kg/ha slāpekļa, tajā skaitā 45% vietu – tikai līdz 5 kg/ha nitrātu slāpekļa. 2007. gada pavasarī pētījumu vietu ar tik zemu nitrātu slāpekļa saturu bija par pusi mazāk. Tas nozīmē, ka pirmais slāpekļa papildmēslojums ziemājiem jādod pēc iespējas drīzāk un vairāk nekā pērn. Tas darāms, kad augiem sāk veidoties jaunās saknītes baltā krāsā un augsnes temperatūra ir sasniegusi 5 – 6 grādus, par ko liecina māllēpju ziedēšana. Tomēr intensīvi augsnes slāpekli augi sāk uzņemt tikai tad, kad temperatūra ir tuvu desmit grādiem.
Vēlākās attīstības fāzēs ziemāji jau spēj izmantot slāpekli arī no dziļākiem augsnes slāņiem. Turklāt labvēlīgos temperatūras un mitruma apstākļos augsnē samērā strauji norisinās nitrifikācijas procesi, amonija slāpeklim pārejot nitrātu formā. Tādēļ, aprēķinot kopējo slāpekļa papildmēslojuma normu visā ziemāju veģetācijas periodā, būtu jāņem vērā minerālā slāpekļa (nitrātu un amonija) krājumi galvenajā sakņu izplatības zonā, tas ir, līdz 60 centimetru dziļā slānī. Vidējie minerālā slāpekļa krājumi šajā augsnes slānī šopavasar ir par 20 – 25 kg/ha mazāki nekā pērn tajās pašās pētījumu vietās. Vieglās smilts un mālsmilts augsnēs 60 cm slānī ir vidēji 24 kg/ha (minimālais daudzums – 9 kg/ha, maksimālais – 43,2 kg/ha) augiem izmantojamā slāpekļa, bet smilšmāla un māla augsnēs – 35 kg/ha (minimālais daudzums – 13 kg/ha, maksimālais – 70 kg/ha). Tādas pašas ražas ieguvei kā pagājušajā gadā kopējā slāpekļa papildmēslojuma norma jāpalielina apmēram par 20 kg/ha.
Siltums veicina mineralizāciju
Pagājušā gada siltajā un mitrajā rudenī notika diezgan strauja organisko vielu mineralizācija un amonija slāpekļa nitrifikācija, īpaši augsnēs ar paaugstinātu organisko vielu saturu (ap 3% un augstāks) vai arī augsnēs, kur bija iestrādāti organiskie mēsli, tādēļ vēlu rudenī šādās augsnēs bija samērā liels minerālā slāpekļa, sevišķi nitrātu, daudzums. Siltajā ziemā vēl turpinājās vājš organisko vielu mineralizācijas process un notika nitrātu slāpekļa ieskalošanās drenu ūdeņos vai dziļākos augsnes slāņos. Tādēļ ziemas periodā 60 centimetru dziļā augsnes slānī ir zudis vidēji ap 38 kg/ha slāpekļa.
