Pārbaudot peldūdens tīrību Bauskas rajonā, jūlija vidū Sabiedrības veselības aģentūra atzinusi, ka tas neapdraud atpūtnieku veselību.
Pārbaudot peldūdens tīrību Bauskas rajonā, jūlija vidū Sabiedrības veselības aģentūra atzinusi, ka tas neapdraud atpūtnieku veselību.
No katra paša
Tā ir laba ziņa, jo karstais bezlietus laiks kavē ūdenskrātuvju pašattīrīšanos. Jo lēnāks upes plūdums, jo vairāk atkritumu paliek uz vietas un nogulsnējas, radot pūšanu, duļķes, dūņas. Ir procesi dabā, ko cilvēks nevar ietekmēt, tāpēc svarīgi gādāt par to, ko varam.
Peldūdens kvalitāte un peldvietas sakārtotība ir atkarīga ne tikai no dabas procesiem un pašvaldības vai īpašnieka nodrošinātas aprūpes, bet arī no peldētāju un atpūtnieku uzvedības pludmalē. Nozīmīgākie faktori, kas iedarbojas uz atpūtniekiem, ir – peldūdens un pludmales smilšu kvalitāte, aļģes, saules starojums. Vides tīrība ir atkarīga arī no katra paša.
Ir vietas jūras līcī, kur pludmales smiltīs var atrast visu ko – vates tamponus, izlietotu tualetes papīru, pārtikas atliekas, produktu iesaiņojuma maisiņus, PET pudeles, cilvēku un dzīvnieku ekskrementus, izlietotus pamperus. Šie “dārgumi” atrodami arī pļavā pie upes, īpaši tad, ja tā nepļauta un krūmiem aizaugusi. Pieaugušie vēl paskatās, kur savu dvielīti noliek, bet mazam bērnam – kas rokā, tas mutē.
Garākā zālē
Šī netīrība var kalpot par dažādu baktēriju pārnesēju. Ir dažādi mikroorganismi, ko parasti izplata dzīvnieki. Tur mājo arī sēnītes, kas izraisa ādas saslimšanas, iekļūstot organismā pa gluži nemanāmām mikroplaisiņām, atgādina Sabiedrības veselības aģentūra.
Mikroorganismi ilgāk izdzīvo mitrās smiltīs, un tieši tur, seklā ūdens malā, rotaļājas bērni. Turpat sēž, turpat pačurā vai arī kopā ar mammu brien garākā zālē vai brikšņos.
Pirms bļaut par netīrību un nekoptību, katram pašam nāktos palūkoties, ko atstāj, pēc sauļošanās no upes vai ezera malas aizejot. Iespējams, kārtība būtu labāka, ja pašvaldība parūpētos par atkritumu konteineriem, bet atkal ķibele – tie regulāri jāizved, citādi – varat iedomāties, kā tāds pārpildīts konteiners smakos, karstā laikā saturam bojājoties.
Peldvietas un ūdens būtu tīrāki, ja to tuvumā atrastos tualete. Taču vajadzīgs kāds, kas to izved un iztīra. Padomāsim, cik urīna ir vairāk apmeklētāko peldvietu ūdenī! Cilvēki ar jutīgāku ādu nereti pēc peldēšanās jūt niezi, pamana izsitumus. Pelde tikai atspirdzina, pēc tās mājās noteikti jānomazgājas.
Pasūta analīzes
Sabiedrības veselības aģentūra, piemēram, pārbauda peldūdens kvalitāti Iecavas upītes Cēsnieku līcī. Kādai iecavniecei vaicāju, vai tur ir tualete. Viņa teica, ka pati nekad tur nepeldoties, pēc tam iesmējās – kāda tualete, krūmos jāiet, kā jau pie dabas esot.
Iecavnieki arī norādīja, ka pie atpūtas kompleksa “Kloniņi” Iecavā ir dīķis. Te cilvēki atpūšas un arī nakšņo, skaidro kompleksa īpašnieks Normunds Dubkevičs. Viņš apliecina, ka tur esot arī sausā tualete, kāda vien dīķmalā var būt. Īpašnieks pasūtījis dīķa ūdens pārbaudes Sabiedrības veselības aģentūrā, un pārmetumu neesot bijis.
Vecumniekos Sabiedrības veselības aģentūra pārbauda peldūdens kvalitāti mākslīgajā ūdenskrātuvē “Jaunais ezers”. Taču pagasta padomes darbiniece Ligita Vasermane atzīst, ka iedzīvotāji vairāk iecienījuši veco ezeru, pie kura ir arī volejbola laukumi. Abās vietās ir tualetes, saka L. Vasermane.
Atzīst par tīru
Divu upju ieskautajā Bauskā regulāri tiek pārbaudīts peldūdens vairākās vietās. Kaut cik sakopta ir vienīgi peldvieta Mūsā, pilsētas teritorijā pie stadiona. Tualetes un atkritumu konteineru nav ne Upmalas ielas 11. nama tuvumā, pie trošu tiltiņa pār upi, ne arī Mēmeles peldvietā pie Rīgas ielas 58. Ja Sabiedrības veselības aģentūra ūdeni šajās vietās atzīst par tīru, jāapbrīno dabas spēja pretoties cilvēku cūcībai.
Iespējams, ka Bauskas rajonā ir kāda tiešām labiekārtota, publiski pieejama atpūtas vieta pie ūdeņiem. Zvaniet vai rakstiet “Bauskas Dzīvei”, labprāt par to pastāstīšu.
***
Uzziņai
– Sabiedrības veselības aģentūras vides veselības speciālisti aicina:
– nepeldiniet dzīvniekus vietās, kur peldas cilvēki;
– nemazgājieties ūdenstilpē paši un nemazgājiet drēbes, lai nepiesārņotu ūdeni ar dažādām ķīmiskām vielām;
– neatstājiet peldvietās sadzīves atkritumus;
– nekārtojiet dabiskās vajadzības ūdenī! Izmantojiet tualetes un pieprasiet, lai peldvietas apsaimniekotājs tādas uzstāda!
– Latvijā ir 2256 dabiskas izcelsmes ezeri (40 procentu ezeru atrodas Latgalē) un 12 500 upju. Jūras piekrastes garums ir 500 kilometru, tai skaitā Rīgas jūras līča piekraste 308 kilometrus gara.
