Nelaimes gadījums darbā ar mani notika 1990. gada 22. decembrī. Guvu kreisās kājas augšstilba dubultlūzumu.
Nelaimes gadījums darbā ar mani notika 1990. gada 22. decembrī. Guvu kreisās kājas augšstilba dubultlūzumu.
1991. gada 3. janvārī man veica operāciju. Šķembas evakuējot un kaulus sastiprinot ar stieni, kāja kļuva daudz īsāka.
1991. gada 30. aprīlī Jelgavas starprajonu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija (VDEĀK) man noteica invaliditātes 2. grupu, pēc gada – 3. grupu. Regulāri apmeklējot VDEĀK, līdz 2001. gada 1. maijam man bija noteikta 3. invaliditātes grupa.
2001. gada 10. aprīlī, apmeklējot kārtējo komisiju, uzzināju, ka esmu pietiekami vesels, un invaliditātes grupa man tika noņemta.
Traumētās kājas dēļ man ir kustību traucējumi. Pārvietoties varu tikai ar spieķa palīdzību, ir nācies krist, tā esmu lauzis otru kāju, izmežģījis pleca locītavu, ko atpakaļ varēja ielikt tikai operācijā. Traumu dēļ ir deformējies mugurkauls, gūts daudz punu.
4. aprīlī ārstu komisijā man ieteica meklēt darbu, kaut vai par sargu. Tad nu lūdzu atsaukties. Varbūt kādam vajag sargu, kurš knapi kust… Man pat nācies atteikties no mazdārziņa, jo neesmu spējīgs turp aiziet un to apstrādāt. Komisija mani iepriecināja, atgādinot, ka man tomēr esot abas kājas, ja tā nebūtu, tad gan es būtu 3. grupas invalīds.
Tā man teica dr. Zīle. Ja nemaldos, viņš bija deleģēts no Rīgas uz Jelgavas VDEĀK darbības pārbaudi.
Kaitējuma atlīdzību savulaik no «Bauskas būvnieka» saņēmu, cīnoties gandrīz ar tiesas palīdzību.
Atmaksāja līdz 1998. gada septembrim. Kopš uzņēmums kļuva par «Būve 100», maksa pārtraukta.
Nezinu, kur un pie kā man vērsties. Vai kāds varētu pateikt, no kā lai dzīvoju? Darbā mani neņems, nav ne vecuma, ne invaliditātes pensijas, bet man ir tikai 51 gads.
M. ARNICĀNS Bauskā
