Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem, vislielākais sociālais nodoklis – vairāk par 50% – 2000. gadā bija jāmaksā Ungārijā, Francijā (pa 54%) un Slovākijā (52%).
Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, vislielākais sociālais nodoklis – vairāk par 50% – 2000. gadā bija jāmaksā Ungārijā, Francijā (pa 54%) un Slovākijā (52%), bet tikai ceturtā daļa jāsedz darba ņēmējam no viņam aprēķinātās algas.
Trīs ceturtdaļas par darbinieku budžetā iemaksā uzņēmējs. Darba devēja maksātais 41% šais divās valstīs ir vissmagākā nasta visā Eiropā. Viszemākais nodoklis ir Dānijā – tikai 12%, kurus visus samaksā darba ņēmējs.
Darba ņēmējam visvairāk ir jāmaksā Nīderlandē (29%) un Polijā (25%), bet vismazāk – Lietuvā (3%), nemaz – Igaunijā.
Labklājības ministrijas speciālisti atgādina, ka termina «sociālais nodoklis» vietā lietojams termins «sociālās apdrošināšanas iemaksas», jo tas precīzāk atspoguļo sociālās apdrošināšanas principu – sociālās apdrošināšanas pakalpojuma (pensijas, pabalsti) apmērs ir atbilstošs veiktajām iemaksām. Nodokļu politika un sociālās apdrošināšanas sistēmas valstīs ir atšķirīgas. Ir valstis, kurās sociālās apdrošināšanas sistēma balstās uz iemaksām, bet ir valstis, kurās sociālie pakalpojumi tiek finansēti no vispārējiem nodokļiem.
Tā kā valstīs ir dažādas apdrošināšanas sistēmas un atšķiras apdrošināšanas veidi, nebūtu korekti salīdzināt likmes. Piemēram, Latvijā veselības apdrošināšana nav sociālās apdrošināšanas sistēmas daļa.
