Lai apjaustu trīs nedēļu ceļojuma uz Čīli nozīmi baušķenieku Anitas un Jura Circeņu dzīvē, nepieciešams zināt divas priekšvēstures.
Lai apjaustu trīs nedēļu ceļojuma uz Čīli nozīmi baušķenieku Anitas un Jura Circeņu dzīvē, nepieciešams zināt divas priekšvēstures.
Nejauša sastapšanās uz ielas
Juri pamatoti var dēvēt par ielu mūziķi, turklāt tēlaini saucot viņu par Brēmenes muzikantu, jo šajā Vācijas pilsētiņā ir spēlēts visvairāk. Kādā muzicēšanas reizē pie Jura pienācis vīrietis un vaicājis, vai nevēloties uzspēlēt privātā pasākumā. Pirmā uzstāšanās pāraugusi sirsnīgā draudzībā ar Dīteru.
Pagājušajā vasarā pensionētais sporta skolotājs no Vācijas kopā ar draudzeni viesojušies Latvijā. Pēdējā vakarā pirms aizbraukšanas viņš pēkšņi pavaicājis: “Vai nevēlaties kopā ar mani aizceļot uz Čīli?” Ko uz šādu piedāvājumu Anita un Juris varēja atbildēt? Protams, viņi to pieņēma.
Pagājušā gadsimta 70. gados Dīters, jauns vācu speciālists, piecus gadus strādājis Čīlē. Sporta skolotāja gaitas viņam nācies pārtraukt un atgriezties dzimtenē pēc valsts apvērsuma.
Pirms kāda laika Dīters tiesas prāvā atguvis lielu naudas summu. Savu dzīvi viņš bija nokārtojis, apceļojis daudzas valstis. Sirmo vācu kungu ļoti sajūsminājusi Jura muzicēšana, Anitas dzīvesprieks, uzņēmība, bērnu un ģimenes mīlestība, arī latviskā sirsnība, tāpēc viņš piedāvāja ceļojumā braukt kopā.
Krustojumā viss notiek
29. oktobrī Anita ar Juri un Dīters ar draudzeni Gudrunu spēra kāju uz dienvidu puslodes zemes, kur viss ir tik dīvains. Paskatieties globusā, tur taču viss ir ar kājām gaisā, izņemot, protams, cilvēkus, kas staigā ar galvu uz augšu. Mēness tur pie debesīm piekārts pilnīgi šķērsām. braucot uz ziemeļiem, kļūst arvien karstāks, bet, dodoties dienvidu virzienā, var nonākt mūžīgā sasaluma zonā, skatīt aisbergus, ledājus un pingvīnus.
Čīlē, kā daudzviet Dienvidamerikā, valda kontrasti. Milzīgajā miljonu galvaspilsētā Santjago līdzās betona un stikla debesskrāpjiem cilvēki mīt nabadzīgās kleķa būdiņās, daudz lepnu villu ar mājkalpotājiem, ielās ubagi, klaiņojošu suņu bari. Te ļaudis nesteidzas, dzīves ritms šķiet kā palēninātā filmā. Ja Čīlē saka – “rīt izdarīšu”, tad jāsaprot, ka paveikts tiks varbūt mēneša laikā. Turpretī citu brīdi dzīve te uzvirmo īsti dienvidnieciskās kaislībās. Kamēr luksoforā deg sarkanais gaismas signāls, čīlieši ielu krustojumā spēj padarīt visu: iztirgot augļus, avīzes, zeķes, žonglieri parādīt savus trikus, iekasēt naudu.
Antena virs kleķa būdiņas
Čīle ir trūcīga zeme, tās vai vienīgā bagātība ir vara rūda. Pamazām plaukst tūrisma industrija, attīstās augļu eksports. Valsts ziemeļos, Čīles karstajā, tuksnešu joslā, milzīga problēma ir ūdens trūkums. Ģimenes dārziņus šķērso nelieli kanāliņi, pa kuriem sīkā straumītē tek ūdens. Atbilstīgi stingram grafikam, katrs saimnieks norādītā laikā drīkst straumīti nosprostot, uzkrāt noteiktu ūdens daudzumu un izlietot to laistīšanai.
Siltais klimats atbrīvo ļaudis no ziemeļnieciskā pamatīgumā būvētām ēkām. Gandrīz virs katras kleķa vai bambuskoka būdiņas redzama antena. Līdzās ledusskapim televizors te ir goda vietā, un seriāli ir labprātāk skatītie raidījumi. Par to ceļotāji pārliecinājās indiāņu ciematā Čio čio, kura nosaukums no indiāņu valodas nozīmē ‘garš, garš’.
Te aplūkoti kādi savdabīgi apbedījumi. Pavisam trūcīgi ļaudis savus piederīgos aprok zemē, līdzīgi kā daudzviet pasaulē. Ja naudiņas ir vairāk, aizgājēju ievieto īpašā izbūvētā betona plauktā kā preci veikalā. Ja līdzekļu tik vien bijis, kā vietas nopirkšanai, mironi tāpat ievieto betona nišā un nostiprina caurumu. No dažiem šiem savdabīgajiem mauzolejiem tecēja īpatnējs šķidrums. Ja naudas pietiek, betona nišu izvēlas lielāku, aizgājēju ievieto kārtīgā koka zārkā.
Niecība vien
“Mana sirds palika Sanpedro tuksnesī Čīles ziemeļos,” atklāj Anita. Te tika apmeklēta Mēness ieleja, Čukikamatā lielākā vara rūdas raktuve pasaulē, arī geizeru ieleja. Mēness ielejas ainava ar izžuvušām upēm, sāls kristālu apmirdzētiem kalniem patiesi atgādina Mēnesi. Esot šī dabas brīnuma un varenuma malā, pārredzot to visu, pārņem dīvaina sajūta – cilvēks tāda niecība vien ir.
Taču vienmēr līdzās esošais Čīles kontrasts ir skatāms arī te. Čukikamatas vara rūdas raktuves ir ap 800 metru dziļas, tikpat liels ir arī milzu amfiteātra krātera diametrs. Čīliešiem izdevīgi, ja pasaulē cilvēki karo. Tad palielinās pieprasījums pēc vara rūdas, bizness attīstās. Karjerā strādā amerikāņu milzu auto, kurā var iekraut 240 tonnu smagu kravu. Astoņu stundu darba dienā šāds dzelzs zvērs apēd tonnu dīzeļdegvielas, auto riteņa augstums ir nepilni četri metri. Līdzās tam cilvēks atkal jūtas kā niecība vien.
Olas avotā
Par ekstrēmu piedzīvojumu noteikti jāuzskata ceļojums uz Tatio geizeru ieleju. Izbraukt vajadzēja ļoti agri, jo četrās stundās pa izžuvušas upes gultnes bezceļu jānokļūst augstu kalnos. Turklāt jāpaspēj laikus, jo geizeri 85 grādus karsto pazemes brīnumu virszemē izšļāc apmēram divu stundu laikā, no pulksten 7 līdz 9. Ja lejā bija ap 30 grādu karsts, pēc četrām stundām termometra stabiņš jau nokritis līdz mīnus divu grādu atzīmei.
Galamērķī gids īpašā kausiņā geizeru avotā uzvāra olas, uzkarsē pienu, var malkot brokastis un sildīties. Pie avota karstumā pat nākas sasvīst, taču, paejot pāris metru nostāk, karstuma sviedri sasalst mazos ledus kristāliņos. Daudz gan nekur savvaļā klejot nedrīkst, jo kāda verdoša ūdens šalts var izšauties no zemes dzīlēm jebkurā brīdī. Pēcāk kādā Tatio ielejas ezeriņā, kurā ūdens temperatūra bija 33 grādi, pelde bija patiess sildīšanās baudījums.
Tie bija tikai Čīles ziemeļu daļā gūti iespaidi. Kopā ar Dīteru baušķenieki aizceļoja vēl 1000 kilometru uz dienvidiem no Santjago. Tur viss ir pavisam citādāk.
***
Uzziņai
– 1535. gadā Čīli atklāja jūras braucējs Djego de Almagro.
– Tagad Dienvidamerikas valsts Čīle ir prezidenta vadīta republika. Tā sastāv no 13 administratīviem reģioniem.
– Teritorija: 2 milj. 6 tūkst. 96 km², ieskaitot 200 jūdzes teritoriālo ūdeņu.
– Valsts garumā sasniedz 4329 km, bet tās platums – no 90 līdz 445 kilometriem. Šī šaurā zemes strēle ir Klusā okeāna krasts. Tajā ir gan tuksneši, gan auglīgas zemienes, gan kalni un polārie ledāji. Andu kalni ir otra augstākā kalnu grēda pasaulē pēc Himalajiem.
– Galvaspilsēta: Santjago.
– Valsts iedzīvotāju skaits: 15 milj. 401 tūkst. 952 (2001. gada dati).
– Robežvalstis: Bolīvija, Peru, Argentīna. Čīles pašos dienvidos tiekas Klusā un Atlantijas okeāna plašumi.
– Iedzīvotāji uzskata sevi par kristiešiem. Valsts valoda – spāņu, naudas vienība – peso.
