Uzņēmējam Gūrijam Bullem patīk eksotiskas zemes. Tur viņš var izbaudīt no Eiropas standartiem neiedomājami atšķirīgu dzīvi.
Uzņēmējam Gūrijam Bullem patīk eksotiskas zemes. Tur viņš var izbaudīt no Eiropas standartiem neiedomājami atšķirīgu dzīvi.
Baušķenieks jau ir bijis Jordānijā, Meksikā, Izraēlā, bet šogad apmeklējis Indiju.
Konsultējas ar paziņām
Gūrijs Bulle uzreiz piemetina, ka Goa nekādā ziņā nevar radīt priekšstatu par Indiju kopumā, jo tad būtu jāredz arī Kalkuta, Mumbaja, Deli. Šoreiz baušķenieka mērķis bija dienvidrietumu piekraste, ko dēvē par pērli.
Lai noformētu vīzu, rezervētu viesnīcu un izstrādātu maršruta shēmu, Gūrijs izmantoja tūrisma kompānijas pakalpojumus. Pirms tam viņš bija guvis pietiekami plašu informāciju par Indiju elektroniskā sarakstē ar sava paziņas Māra Bērziņa meitu Zandu, kura Indijā dzīvo pastāvīgi. Zanda arī ieteikusi vispirms doties uz nosacīti eiropeizēto Goa, lai neizjustu tik lielu kultūršoku. Ceļotājs uzsver personisko kontaktu nozīmi praktisku jautājumu risināšanā. Viņš stingri vadījies pēc Zandas norādījumiem, veicot profilaktisko potēšanu, jo mūsu medicīnas iestādēs informācija bijusi visai aptuvena. Tā kā Goa reģions ir viens no malārijas visapdraudētākajām vietām pasaulē, noteikti ir jāiegādājas un jālieto tabletes pret šo kaiti.
Veldzējošais kokosūdens
Ceļojuma mērķi Gūrijs un pārējie latvieši sasniedza pēc 19 stundām. Ar čarterreisu no Rīgas tūristi lidoja uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku. Vēl desmit stundu bija jāpavada gaisā, iekams tika sasniegta Goa. Atceļš ar pirmo nosēšanās vietu Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) šķitis vēl nogurdinošāks, jo lidmašīna pārvietojusies ļoti lēni un zemu, kas ir saistīts ar drošības apsvērumiem Irākā notiekošās karadarbības dēļ.
Pirmais iespaids par Indiju baušķeniekam saistās ar neizsakāmu karstumu un mitrumu. Vienīgā veldzēšanās iespēja ir kokosūdens – nenogatavojušos riekstu šķidrums, līdzīgs sūkalām. Kokosa auglim jānogriež gals, jāiemērc kokteiļa salmiņš un lēni jāsūc. Šķidrums tiek izmantots arī kā profilaktisks līdzeklis gremošanas traucējumu novēršanai. Ne vien karstums, bet arī neaptveramais cilvēku daudzums latviešiem radījis mazliet sirreālas izjūtas. “Indijas valdība ir šausmās, jo nespēj ierobežot dzimstību. Premjerministres Indiras Gandijas laikā pēc trešā bērna piedzimšanas sievietēm tika piedāvāts veikt sterilizāciju, par ko ģimene saņēma kompensāciju. Vēlāk naudu vairs nemaksāja, bet pasniedza dāvanas. Dzimstības ierobežošanas programma beidzās līdz ar Gandijas politikas norietu. Tagad nav nekādu regulējošu mehānismu, tādēļ indieši prognozē, ka pēc dažiem gadiem iedzīvotāju skaits varētu apsteigt Ķīnu,” Gūrijs komentē situāciju valstī.
Visas pasaules garšaugi
Lai varētu iejusties svešādajā vidē, vispirms ir jāaizmirst tradicionālie priekšstati par tīrību, kārtību, satiksmes drošību, servisu. Par viesnīcu, kurā daudzmaz bija pieejamas elementāras ērtības, Gūrijs nesūdzas, vien salīdzina trīszvaigžņoto hoteli ar kādreizējā Saulaines lauksaimniecības tehnikuma kopmītni, kam noteikti pienāktos piecas zvaigznītes. Ceļi ir ļoti, ļoti šauri un bedraini, it kā asfalts būtu ieklāts ar rokām un ar kājām pielīdzināts.
No vietējā tūrisma operatora piedāvātās vienas dienas ekskursijas uz Deli latvieši atteicās, ņemot vērā, ka brauciena ilgums ir astoņas stundas. Ar noīrētu džipu ceļotāji devās aplūkot izslavētos garšaugu dārzus, muzeju un džungļus. “Man šķita, ka visas pasaules garšvielas tur aug savvaļā. Mazs čili pipariņš ir kā uguns, jo garšas intensitātē simtām reižu pārspēj pie mums nopērkamos. Arī augļi garšo pavisam citādi. Beidzot uzzināju, ka banāni, ananasi, mango, ko tirgo Eiropas lielveikalos, ir sulas iegūšanai, nevis tūlītējai lietošanai paredzētas šķirnes,” teic baušķenieks.
Čūskas un svētās govis
Pakalpojumi Indijā ir neticami lēti. Maltīte restorānā, piemēram, maksā apmēram trīs ASV dolārus. Starp citu, Indijā ir ļoti izdevīgi izmantot drēbnieku pakalpojumus. Stāsta Gūrijs: “Vietējam meistaram pasūtīju dāvanu meitai – no zīda auduma pašūtas bikses, tuniku un ļoti garu šalli. Šāds komplekts, tāpat kā sari, ir Indijas sieviešu nacionālais tērps. Samaksāju mazāk kā 50 dolāru. Ceļabiedrs dakteris, kurš Indijā nebija pirmo reizi, vispār atjaunoja savu garderobi, par niecīgu summu tiekot pie mēteļa, ādas jakas un biksēm, kas šūtas pēc privāta pasūtījuma. Kaulēšanās ir obligāts rituāls. Man šķiet, ka diezgan labi apguvu savdabīgo komunikācijas veidu.”
Uzturēšanās Indijā ir droša, jo zagļi, dzērāji un kaušļi tūristus neapdraud, toties ir ļoti jāuzmanās no indīgām čūskām, skorpioniem un citiem mošķiem, kas lodā pa zemi un peld ūdenī. Šī iemesla dēļ baseinus ierīko tikai uz namu jumtiem. Arī staigāt pa pludmali tumsā nav ieteicams, jo nejauši var uzmīt rāpulim. Gūrijs iesaka novērtēt savus spēkus, metoties okeāna viļņos, kas patiešām ir draudīgi, un neriskēt uzturēties tiešos saules staros.
Govis un pērtiķi Indijā ir neaizskarami. Ragainie lopi guļ uz autostrādēm, klimst pa pludmalēm, ielām, taču traucēt tos nedrīkst.
