55 gadu jubileju svin Jānis Kocers.
Vecumnieku pagasta iedzīvotāja Jāņa Kocera sapnis ir piedalīties starptautiskās invalīdu vieglatlētikas sacensībās. Iepriekšējos gados jubilārs no Latvijas Invalīdu sporta federācijas atklātajiem čempionātiem vieglatlētikā mājās pārbraucis ar zelta, sudraba un bronzas medaļām, kas iegūtas lodes grūšanā, diska un šķēpa mešanā.
Vienīgais, kas viņu no starptautiskajām sacensībām attur, ir psihiatriskās ekspertīzes slēdziens, uz ko Jānis, cerības pilns, jau ilgāku laiku gaida.
Aizstāv vājākos
Sportists atklāj, ka viņam ir viegla garīgā atpalicība, kamdēļ skolā grūti gājis ar mācībām. Iegūta vien septiņu klašu izglītība.
Jānis ir uzaudzis bez vecākiem, līdz pat pilngadības sasniegšanai dzīvojis bērnunamā. «Vispirms biju Kalkūnes zīdaiņu novietnē, tad pārveda uz Baldones bērnunamu, tad Igati un beigās uz Irlavu,» uzskaita Vecumnieku iedzīvotājs. Par dzīvi bāreņu namā Jānis nesūdzas, tur, ja vien aizmirst pēdējo, kur personālam savā starpā bijušas visādas nesaskaņas, klājies labi, neviens viņam neesot darījis pāri. «Es aizstāvēju vājākos,» to sakot, jubilārs piebilst, ka konfliktus allaž cenšoties kārtot mierīgā, sarunu ceļā. Tas neizbrīna, jo Jāņa spēcīgā miesas būve pat lielākajiem kaušļiem iedvesa bijību.
Taču ir lietas, kas viņu savulaik izvedušas no pacietības: «Ļoti bieži mani sūtīja uz Jelgavas slimnīcu. Bez iemesla. Kad par to sadusmojos, tad domāja, ka esmu agresīvs.»
Beidzot patstāvīgs
Kad jubilāram palika 19, viņam uzradies aizbildnis, kam Jānis vairāk bijis vajadzīgs kā palīgs saimniecībā. Vispirms abi dzīvojuši Vilcē, bet 1986. gadā pārnākuši uz Vecumniekiem. Jānis atklāj, ka aizbildnis viņu ierobežojis, nav ļāvis citur strādāt, kā arī baidījies, ka šis varētu «aiziet meitās». «Gribēju sākt pats savu dzīvi, bet viņam tas nepatika. Pateica, ka esmu traks. Ticēja jau viņam, nevis man. Un tad atkal bija jābrauc uz Jelgavu,» stāsta Jānis Kocers.
Jau nedaudz vairāk kā 20 gadu Jānis beidzot var būt patstāvīgs. Pa šiem gadiem, kur tik ņemts pretī, darījis dažādus melnos darbus – bijis naktssargs, gans un slaucējs. Nu, tiekot pie savas mājas, Jāņa ikdiena aizrit, gādājot iztiku. Kā jau sportists, lielu uzmanību viņš pievērš uzturam. Ir sava gotiņa, no piena pats gatavo sviestu. Saimniecībā ir arī cūkas gaļai un vistas, olu dējējiņas. «Vismaz zinu, ko ēdu. Vienīgi maize jāpērk veikalā,» piebilst Jānis.
Savu fizisko formu viņš uztur, regulāri vingrojot. Istabā ir trenažieris, bet pagalmā ierīkojis laukumu lodes grūšanai. «Ja vien varētu izpausties…» nopūšas Jānis. Viņu nedaudz skumdina tas, ka pēdējās sacensībās Bauskā un Siguldā uzsvars likts uz futbolu, volejbolu un šautriņām, nevis uz to, kas viņam padodas vislabāk.
