Vecā vīra salīkušo muguru slēpj lielā mugursoma, bet viņa pirksti veikli rosās pa pilsētas centrālās dzīslas – Kalna ielas – puķu dobi. Neba jau ziedus viņš tur kārto, jo vasaras augiem vēl gaužām par agru, tur krāšņuma vietā pavasara saules staros gozējās sabiedrības «iedēstīti» balti izsmēķi, kurus cītīgi Bauskas «sanitārs» uzlasa savā lielajā plaukstā. Netālu krūmājā plandās polietilēna maisiņa skrandas, mētājas čipsu paka un pa kādam papīram, pēc īsa mirkļa arī pieminētais nonāk apzinīgā vīra tarbā. Ik gadu, ik dienu varam novērot šī pilsoņa labo rīcību, bet kāda ir mūsējā?
Jau vienpadsmito pavasari ļaudis pulcējas organizētā akcijā, ko nodēvējuši par Lielo talku. Visapkārt tiek skandēts par videi draudzīgāku dzīvesveidu, ekoloģisku produktu lietošanu, atkritumu šķirošanu, kā arī daudzām citām lietām. Visdrīzāk, tas ir aicinājums ar tukšu skanējumu, jo vides sakopšanas talkas apliecina, ka teritorijas tāpat tiek piegružotas. Urbanizētā vidē, iespējams, ar dažādām metodēm pie zināmas kārtības ir tikts, bet tagad atgriežas laiki, kad atkritumi atkal ceļo uz tuvējo mežu, lai nav jāmaksā. Raugi, kārtējo reizi nākas cīnīties ar sekām, nevis cēloņiem!
Varbūt varasvīri beidzot varētu ķerties klāt un izveidot tik ilgi nomuļļāto pudeļu depozīta sistēmu? Stikla, PET pudeles un skārdenes ir visbiežāk redzētās mētājamies gan apdzīvotās vietās, gan aizaugušos dūksnājos novadu mežos. Ja tās būtu iespējams nodot un iegūt kādu centu savam budžetam, tas būtu pietiekami motivējošs faktors taru nenosviest. Ja tā tomēr aizlidināta, gan atradīsies kāds, kurš ir uz sēkļa un būs sanitāra vietā, to savācot un nododot.
Tikmēr pagaidām lielākā jēga no izreklamētās talkas ir sabiedrības krējumam, politiķiem, uzņēmumiem, kuriem no piedalīšanās šajā akcijā ikreiz atlec savs labums tēla un uzpleču spodrināšanai.
