Konference informācijas sniegšanai par kapitācijas finansējumu 23. martā notika Jelgavā. Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Jūrmalas ārsti tika informēti, ka Viduslatvijas slimokasē no 1. jūlija sāks ieviest kapitācijas finansējumu primārās aprūpes ārstiem.
Konference informācijas sniegšanai par kapitācijas finansējumu 23. martā notika Jelgavā.
Dobeles, Bauskas, Jelgavas un Jūrmalas ārsti tika informēti, ka Viduslatvijas slimokasē no 1. jūlija sāks ieviest kapitācijas finansējumu primārās aprūpes ārstiem.
Dārgākā ir diagnoze
Kapitācija nozīmē, ka līdzšinējie punkti vairs nebūs jāpelna. Ģimenes ārsts saņems ne mazāk kā Ls 9 par katru pierakstīto pacientu un vēl īpašas piemaksas. Ar šiem līdzekļiem mediķim jāveic profilaktiskie pasākumi un ārstēšana. Jāmaksā būs par izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, nosūtot pacientu uz Bauskas poliklīniku un izmeklēšanas centriem Rīgā. Jāatvēl līdzekļi prakses uzturēšanai un attīstībai, ārsta tālākizglītošanai, jāmaksā alga feldšerim vai medmāsai (ārsta palīgam).
Ar pieredzi, kas gūta, ieviešot jauno darba samaksas modeli Vidzemes rajonos, iepazīstināja Valsts Obligātās veselī- bas apdrošināšanas aģentūras speciālists Atis Matisons. Sākot uzstāšanos, viņš neslēpa, ka aģentūra pilda politisku pasūtījumu. Šī reforma vērtējama pozitīvi, atkāpšanās nebūs. Pagājušajā rudenī ieviešot kapitāciju Vidzemes rajonos, atklājušies trūkumi darba organizācijā. Iegūtie dati liecina, ka puse pacientu gada laikā ne reizi nav apmeklējuši ārstu. Tas nozīmē, ka profilakse ir nepietiekama un pie daktera nokļūst smagi slimi pacienti. Visvairāk līdzekļu iztērēts, kamēr pacientam nosaka pareizu diagnozi un var sākt ārstēšanu. Sievietes vidēji biežāk nekā vīrieši apmeklē dakterus.
Pieredze pārliecina
Kolēģus ļoti interesēja to mediķu viedoklis, kuri dažus mēnešus strādājuši pēc kapitācijas principa. Daudz jautājumu tika uzdots Codes pagastā praktizējošai ģimenes ārstei I. Grigaļūnei (1700 pierakstītu pacientu) un Dobeles rajona Kaķenieku doktorāta ārstei I. Andersonei (2600). Abas mediķes strādā atšķirīgos apstākļos. Viņas detalizēti stāstīja par savu darbu, atzina, ka jāstrādā daudz, tomēr naudas pietiekot gan pacientu izmeklēšanai, gan atbilstošai algai. Kaut arī summas netika nosauktas, dakteres bilda, ka nopelnīt var krietni vairāk nekā saņemot «par punktiem».
Diskusijās konferences pārtraukumā dakteri tomēr pauda bažas, vai līdzekļu pietiks arī tad, kad jaunā sistēma tiks ieviesta visā slimokases teritorijā. Viduslatvijas slimokases direktors Andris Zīverts savukārt uzsvēra, ka līgumi par finansējumu pēc jaunās sistēmas netiks slēgti uzreiz ar visiem dakteriem. Ārstam jābūt sertificētam, viņa praksei jābūt ietvertai prakšu reģistrācijas sarakstā (tas nozīmē, ka jābūt sagatavotiem dokumentiem prakses reģistrācijai) un jāsasniedz noteikts reģistrēto pacientu skaits. A. Zīverts sacīja, ka līgumu par kapitācijas finansējumu var slēgt arī ar juridisku personu, piemēram, ar poliklīniku, kurā strādā ģimenes ārsts. Pirmie trīs mēneši atvēlēti koleģiālai izvērtēšanai, izmēģināšanai. Pēc tam jaunais finansējuma princips pilnībā stāsies spēkā arī Zemgales rajonos.
