Portāla lasītāji interesējušies, kāda šopavasar ir fitosanitārā situācija un kas darāms dārzos un laukos. Komentāru sniedz JĀNIS MIGLĀNS, Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas inspektors.
Ieilgušais sausais laiks un diennakts temperatūru svārstības ir atstājušas iespaidu uz daudzu kultūraugu augšanu un attīstību. Daudzviet ziemāju sējumos sausuma iespaidā sākusies apakšējo lapu dzeltēšana un atmiršana. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģiona kaitīgo organismu lauka monitoringa maršruta pārbaudēs pagājušajā nedēļā noskaidrota fitosanitārā situācija Tukuma, Dobeles, Jelgavas un Bauskas rajonā.Agrīnajos kartupeļu stādījumos, kas sākuši dīgt, jau novērota kartupeļu lapgraužu vaboļu barošanās. Atrasti arī pirmie kartupeļu lapgraužu olu dējumi. Regulāri jāapseko dīgstošie kartupeļu lauki, lai laikus sāktu lapgraužu ierobežošanas pasākumus.Plūmju dārzos sākuši lidot plūmju tinēji. Feromonu slazdos piecās dienās jau saķerti 7 – 10 plūmju tinēju tauriņi, kas pārsniedz tinēju kaitīguma ierobežošanas slieksni. Drīz sagaidāma plūmju tinēju tauriņu olu dēšana, kad arī plūmju dārzos būtu jāizlaiž plūmju tinēju olu parazīti – spožlapsenītes trihogrammas. Lielākā daļā rudzu sējumi jau atrodas vārpošanas stadijā (AS 51-59). Šogad novēroti stipri rudzu tripšu bojājumi, kas ievērojami pārsniedz to ierobežošanas kaitīguma sliekšņus. Tur, kur tripšu invāzija pārsniedz ekonomiskā kaitīguma slieksni – divus tripšus uz auga, jāveic to ierobežošana ar sistēmas iedarbības insekticīdiem.Ziemas kvieši pašlaik lielā daļā lauku atrodas trīs mezglu – karoglapas attīstības stadijās (AS 33-37), bet ziemas mieži karoglapas maksts piebriešanas stadijās (AS 43-47). Lielā sausuma dēļ lielai daļai ziemāju lauku dzeltē un atmirst apakšējās lapas. Uz apakšējām lapām vietām atrodama neliela graudzāļu miltrasas un plankumainību izplatība. Vietām novērota pastiprināta labību tripšu koncentrēšanās un laputu koloniju veidošanās.Lielā daļā lauku vasaras kvieši un mieži jau ir sasnieguši trešās lapas – cerošanas attīstības stadijas (AS 13-22). Labību spradži vasarājiem vietām lauka malās kaitējuši 10 – 50% augu ar vāju bojājuma pakāpi. Sabiezinātos sējumos vietām graudzāļu miltrasa inficējusi 10 – 25% augu ar inficēšanās pakāpi 1 – 5%.Ziemas rapši sasnieguši pilnzieda stadijas (AS 65-67). Vēsais laiks un lauku apstrāde ar insekticīdiem ievērojami samazinājusi krustziežu spīduļu un pāksteņu pangodiņu skaitu. Uz apakšējām lapām novērota neliela sausās fomozās puves un sausplankumainības izplatība. Vasaras rapšiem pašlaik ir pirmo – otro lapiņu stadija (AS 12-13). Krustziežu spradži vietām kaitējuši 10 – 50% augu vājā bojājuma pakāpē.Par augu aizsardzības līdzekļu izvēli un lietošanu konsultācijas var sniegt Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti, plašāka informācija ir atrodama arī VAAD mājaslapā www.vaad.gov.lv
