Mitrais un sutīgais laiks ir bijis labvēlīgs kartupeļu lakstu puves attīstībai. 28. jūnijā Zemgales reģionā šī kartupeļu slimība konstatēta agro šķirņu stādījumā.Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vecākā inspektore Rita Pola skaidro, ka lakstu puve ir viena no postošākajām kartupeļu slimībām, kas inficē stādījumus katru gadu. Slimības nodarītie zaudējumi ir atkarīgi no katras šķirnes uzņēmības pret lakstu puvi, izstādītās sēklas kvalitātes un klimatiskajiem apstākļiem.Kartupeļu lakstu puvei ir divas formas – lapu un stublāju. Lapu formai lapas virspusē redzams brūngans plankums, bet apakšpusē gar atmirušo brūno un veselo zaļo audu malu attīstās balti pelēcīga apsarme, kas labāk saskatāma mitrā laikā. Stublāju formai uz stublāja un lapu kātiem dažādās vietās redzams tumšs plankums bez apsarmes. Šī ir daudz agresīvāka forma, jo inficētais stublājs kļūst trausls, viegli nolūst, slimībai izplatoties, augs daudz ātrāk aiziet bojā. Stublāju formas infekcijas galvenais cēlonis ir inficēta sēkla. Kartupeļu lakstu puve no inficētiem augiem ar lietu un vēju izplatās tālāk.Nekavējoties jāveic kartupeļu stādījumu aizsardzība. Pirmais smidzinājums jāizdara profilaktiski, īsi pirms tupeņu lakstu sakļaušanās vagās vai parādoties slimības pirmajām pazīmēm. Pirmajam smidzinājumam ieteicams izmantot fungicīdu ar sistēmas vai lokālu sistēmas iedarbību. Smidzinājumu atkārto pēc 10 – 14 dienām. Trešajam un turpmākiem smidzinājumiem izmantojami pieskares iedarbības fungicīdi, atkārtojot pēc 7 – 10 dienām.
