«Bauskas Dzīves» lasītāji interesējas, cik bieži Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki kontrolē tirgotāju darbību tirgus teritorijās Bauskas rajonā. Kādus soda mērus var pieņemt, ja konstatē likumā neatļautas darbības?Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālās iestādes Biroja priekšniece Sandija Ātrena-Zaharčenoka skaidro, ka visi nosacījumi, kuri jāievēro tirgus teritorijā, minēti Ministru kabineta noteikumos Nr. 388 «Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos». Par to, kam atļauts preces pārdot tirgus teritorijā, ir atbildīgs tirgus pārvaldītājs, pieprasot nepieciešamos dokumentus. Pārvaldītājs atbild arī par tirdzniecības vietu piešķiršanas secību un kārtības ievērošanu. Viņam jānodrošina priekšroka vietējām personām, gan juridiskām, gan fiziskām, kuras realizē pašu ražotas preces. Sandija Ātrena– Zaharčenoka norāda, ka tirgoties drīkst juridiskās personas, kas realizē savu vai iepirktu produkciju, un fiziskās personas, kas pārdod pašu ražoto. Nav aizliegts tirgoties arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem, kuri realizē pašu ražotu lauksaimniecības produkciju, un citu kaimiņvalstu pierobežā dzīvojošām personām, kas Latvijas pierobežas zonā realizē pašu ražotu lauksaimniecības produkciju. Juridiskajām personām, realizējot preces, jābūt elektroniskajam kases aparātam, vienalga, vai tiek tirgotas pašu ražotas vai iepirktas preces. Kases aparātiem jābūt arī individuālā darba veicējiem, kas tirgo iepirktas preces. Ja zemnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi, individuālā darba veicēji un fiziskās personas realizē pašu audzētus augļus, ogas un dārzeņus, elektroniskais kases aparāts nav vajadzīgs.Ja juridiskā persona un individuālā darba veicējs pārdod nepārtikas preces, jābūt kases aparātam. Šie noteikumi neattiecas uz ārvalstu juridiskām vai fiziskām personām, kas iekļautas VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā un kuriem nav noteiktas saimnieciskās darbības veikšanas vietas Latvijas Republikā. 2009. gadā Bauskas un rajona tirgos veiktas 29 pārbaudes, tostarp četras, pamatojoties uz saņemtām sūdzībām. Pārkāpumi konstatēti 17 gadījumos, piemēroti attiecīgi administratīvie sodi. Uzziņai: Administratīvo pārkāpumu kodeksā norādīts: @ 1561. pants. «Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu uzliek sodu no 100 līdz 500 latiem». @ 1662. pants. «Par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas(..), par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus(..), uzliek sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, juridiskajām personām – no 500 līdz 3000 latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.»»
