Rundāles pagastā, domājot par vientuļiem vecļaudīm, rasts savdabīgs viņu sadzīves risinājums. Trīs pensionāres iekārtotas ciemata trīsstāvu nama vienā dzīvoklī.
Rundāles pagastā, domājot par vientuļiem vecļaudīm, rasts savdabīgs viņu sadzīves risinājums. Trīs pensionāres iekārtotas ciemata trīsstāvu nama vienā dzīvoklī.
Katrai sava istaba
Rundāles pagastā dzīvo 34 cienījamu vecumu sasnieguši cilvēki, kuriem nav tuvinieku. Šī ir pirmā ziema, kuru četristabu dzīvoklī kopā vada trīs pensionāres: Eleonora Pētersone, Irma Ļebedeva un Marija Tkačuka. Viņas aprūpē Laila Stebere, 18 gadus veca rundāliete. Jauniete sociālā darba pamatiemaņas apguvusi 2001. gadā rīkotos kursos, ko finansēja Bauskas rajona Padome sadarbībā ar Hedemoras komūnu Zviedrijā. Pensionāres stāsta, ka pašreizējā iespēja dzīvot tādā kā komunālā miteklī ar kopēju virtuvi ir labākā no tām, ko Eleonora, Irma un Marija mūža nogalē varējušas vēlēties. Pansionātā viņas negribētu nokļūt, jo nav rasts pie ļaužu drūzmas.
Tagad katrai ir sava istaba, mēbelītes no vecajām mājām. Divām ir savi televizori. Vienīgā bēda kopš gada sākuma, tāpat kā daudziem mūsu rajonā, ir tā, ka vecais vefiņš vairs nespēj uztvert: «Runā Rīga!». Tāpēc pagasta padomē solīts vienu «dzirdīgāku» radioaparātu pensionārēm uzdāvināt. Ar saimniekošanu viņām sevi nenākoties pārāk nogurdināt. Darbdienās pusdienas Laila visām atnes no netālās vidusskolas. Par to jāmaksā 4 – 5 lati mēnesī, tas nav daudz, jo ēdiens garšīgs, porcijas esot palielas, reizēm pietiekot arī vakariņām. Ziemā, kad laukā slidens, pašām uz veikalu nav jāiet, to izdara Laila. Viņa arī palīdz izmazgāt veļu, pakavē laiku sarunās, un tas nav mazsvarīgi.
Ir, ko atcerēties
Kopā dzīvojot, draudzība netiekot uzspiesta. Ja gribas, var aizvērt savas istabiņas durvis un ļauties snaudai vai pārdomām. Ko atcerēties, tiešām ir. Eleonora Pētersone, piemēram, strādājusi profesijā, kas jau kļuvusi vēsturiska – viņa bijusi telefoniste Pilsrundāles pasta nodaļā. Visi tuvākie cilvēki jau esot kapos, un viņa palikusi gluži viena. Eleonorai ļoti patīkot lasīt grāmatas, īpaši Bībeli, piebilst Laila, kura jau iepazinusi katras māmuļas intereses.
Vecākā no trim iemītniecēm ir Irma Ļebedeva. Visu mūžu viņa strādājusi par grāmatvedi. Dzīvojusi uz Svitenes un Rundāles pagasta robežas, vietā, ko ļaudis dēvē par Šķībo krogu. Ar pašreizējo mītnes vietu Irma ir ļoti apmierināta, jo, vienai dzīvojot, bijis grūti ne tikai malku atnest. Acu gaišumam zūdot, nav varējusi pat plīts mutē šķilas salikt. Viņai daudz palīdzot draudzene Zigrīda, kartupeļus atvedot bijušie kaimiņi. Laila esot gan Irmas rokas, gan acis. Meitene esot laipna un veikla, palīdzot rītos un vakaros ievilkt šļircē insulīnu, bez šīm injekcijām Irma nevarētu iztikt.
Marija dzimusi Ukrainā, Aizkarpatos, netālu no Užgorodas. Latvijā viņa dzīvojot jau 42 gadus, tomēr ļoti skumst pēc dzimtās puses un tuviniekiem. Gribētos mūža vakaru sagaidīt savējo vidū, atgriezties. Bet kā to izdarīt, ja nav zināms, vai dzimtajā sādžā vēl kāds mīt? Radiem sūtītas vēstules, bet atbilžu nav jau gadiem, un Marija par to mēdz neremdināmi raudāt. Laiku pa laikam viņa pārcilā apdzeltējušās fotokartītes, kurās ir viņas bērnības un jaunības laiks, bet arī šajās atmiņās gaišuma maz.
Divējāds atbalsts
Pirms Lailas Steberes šī dzīvokļa iemītnieces aprūpējusi Dzintra Geidāne, ļoti jauks cilvēks, atceras pensionāres. Taču viņa bijusi bezdarbniece un pagaidu sabiedriskajos darbos var tikt nodarbināta tikai deviņus mēnešus. Līdzīgs statuss pašlaik ir Lailai. Meitene pagājušajā vasarā ar labām sekmēm absolvējusi Pilsrundāles vidusskolu, bet naudas trūkums liedzis domāt par studēšanu. Viņa jau beigusi pārdevēju kursus, mācoties par sociālo aprūpētāju, meitenei bijusi iespēja vienu nedēļu pavadīt praksē Zviedrijā, bet vietējā pagastā nav, kur darbu atrast. Tāpēc Laila bijusi priecīga par pašvaldības piedāvājumu aprūpēt pensionāres, jo tā viņa var palīdzēt savai ģimenei. Lailai ir divas jaunākas māsas, pašlaik algota darba nav arī mammai. No nelielā atalgojuma meitene cenšas pamazām atlīdzināt apkures parādu.
Prāts mierīgāks
Neapgalvojot, ka šāda kopdzīvošana ir pats labākais variants, Rundāles pagasta padomes sociālā darbiniece Zīna Ziemele atzīst, ka tagad vismaz par trim cilvēkiem prāts esot mierīgāks. Eleonora, Irma un Marija ir siltumā, drošībā, pagasta centrā ātri sasniedzama gan daktere, gan cita palīdzība. Te var ienākt vai katru dienu, un arī Laila māmuļām ir līdzās.
Iemītniecēm pašām jāmaksā par apkuri, tas no katras pensijas paņem 15 – 20 latu mēnesī atkarībā no istabiņas lieluma. Pagasts no sava budžeta šī dzīvokļa iemītniecēm apmaksā elektrības rēķinu, pusi no patērētā ūdens daudzuma. Iepriekš viņām bijusi aka pagalmā un malkas šķūnītis sētā, tagad vannā varot iet vai katru dienu. Taču māmuļas esot ļoti taupīgas, atzina Z. Ziemele.
Vēl viena istaba lielajā dzīvoklī ir tukša, un jau zināms, ka drīz te iemājos ceturtā pensionāre. Tiek lūkots arī pēc nākamā mitekļa, kas varētu pārtapt par sociālo dzīvokli, dodot pajumti tiem, kuriem tuvinieku nav.
