Mūsu tēvi, neprasot samaksu, gāja Latvijas atbrīvošanas kaujās. Viņi cīnījās pret okupāciju, riskējot ar dzīvību, nokļuva lēģeros.
Mūsu tēvi, neprasot samaksu, gāja Latvijas atbrīvošanas kaujās. Viņi cīnījās pret okupāciju, riskējot ar dzīvību, nokļuva lēģeros. Barikāžu laikā cilvēki brauca uz Rīgu aizstāvēt savu zemi. Viss tika darīts valsts brīvības, mūsu labklājības vārdā, neprasot: «Kas man par to būs?»
Žēl, ka šis humānais patriotisma laiks beidzies un pāraudzis mežonīgā mantkārībā. Nu visi alkatīgi grābj no kopīgās bļodas, nedomājot, vai citiem paliks kāda rieciena daļa vai tikai garoziņa. Tautas vēlētie augstās varas pārstāvji paši sev piešķir tiesības ņemt un ik mēnesi grābj vairāk nekā divtūkstoš latu. Daudzu uzņēmumu vadītāji saņem nesamērīgi lielas algas, pat 4000 latu. Arī pašvaldību darbinieki sev nemitīgi palielina algas.
Lūk, šādi ļaudis un miljonāri, kuru Latvijā esot pāri simtam, izsmeļ mūsu kopīgo katlu tukšu. Tautai paliek tikai garozas, dažiem – atkritumu kastes. Rodas jautājums – vai šie varenie tiešām ir daudzreiz gudrāki par tautu, vai viņu vēderi ir tik nepiepildāmi. Atcerieties – arī tauta grib ēst, vēlas skolot bērnus un varbūt kādu reizi uz teātri aiziet!
Lasot 18. gadsimta Latvijas vēsturi par muižniekiem, kas visu sagrāba, un zemniekiem, kas bija badā, jāsāk domāt – vai arī mums paredzama tāda nākotne? Vai Latvijā atkārtosies 18. gadsimts?
PENSIONĀRS Bauskā
