Paldies Guntaram Krūzmētram par dziļu ieinteresētību komunistiskajā režīmā cietušajiem paredzētās piemiņas vietas izveidē Bauskā.
Paldies Guntaram Krūzmētram par dziļu ieinteresētību komunistiskajā režīmā cietušajiem paredzētās piemiņas vietas izveidē Bauskā. Piekrītam ikkatram viņa vārdam, kas atmiņā atsauc Sibīrijas sniegus, nespēkā sabrukušos un nošautos un pamato piemiņas vietas nepieciešamību. Taču par izraudzīto vietu un piemiņas zīmes veidolu mums, politiski vajātajiem, ir savs viedoklis, kas tapis gan strīdoties, gan kopsaucēju meklējot, kā arī novērtējot pašreizējās iespējas.
Kā zināms, Bauskas pirmsākumi rodami tieši G. Krūzmētras pieminētajā “nomalē”, starp Mūsu un Mēmeli. Tur ir Brīvības bulvāris un Brīvības piemineklis. Mums, nevis pilsētas domniekiem, šķita, ka viens no sāpīgākajiem novada vēstures akcentiem liekams tieši tur kā 20. gadsimta sākumā izcīnītās brīvības pārrāvums piecdesmit gadu garumā. Varbūt tieši tik soļu varēs saskaitīt no vienas zīmes līdz otrai.
“Bauskas Dzīves” 13. februāra numurā skatāmās piemiņas vietas skicē redzamie “divdaļīgie bluķi” iecerēti no Somijas pelēkā granīta saskaņā ar Brīvības pieminekļa faktūru. Ansambļa lokus un apļus veidos tumšu un gaišu šķembu joslu vijums ar zaļo dzīvības krāsu viducī. Soliņi (arī mūsu ieteikums) ļaus atpūsties atnākušajiem, nu jau arī garā mūža nogurdinātajiem, un aicinās apsēsties jebkuru un padomāt par dzīvību, par ko augstākas vērtības šajā pasaulē nav. Un ko nevarēs saskatīt, to varēs izjust.
Bauska, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava. Varbūt arī komunistiskajā režīmā cietušo piemiņas vietu pēc gadiem varēs mākslinieciski pilnveidot, kā tas notika ar pieminekli par Latvijas brīvību kritušajiem turpat, Mēmeles krastā.
