Izpildot lasītāja J. lūgumu, «Bauskas Dzīve» meklēja skaidrojumu jēdzienam «civillaulība».
Izpildot lasītāja J. lūgumu, «Bauskas Dzīve» meklēja skaidrojumu jēdzienam «civillaulība». Bauskas Dzimtsarakstu nodaļas pārzine ILZE CELMIŅA atzina, ka arī «Bauskas Dzīve» šo jēdzienu lietojusi nepareizi.
– Civillaulība ir oficiāli reģistrēta kopdzīve, kas noslēgta dzimtsarakstu nodaļā. Ar šo vārdu nekādā gadījumā nevar apzīmēt divu cilvēku kopdzīvi bez laulāšanās. Jēdziens «civillaulība» radās padomju laikos, kad baznīcu atdalīja no valsts un par oficiāli noslēgtām uzskatīja tikai tās laulības, kas bija reģistrētas toreizējās civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļās. Tagad daudzas laulības tiek noslēgtas un svētītas baznīcās un tās ir tikpat oficiālas kā dzimtsarakstu nodaļā reģistrētās.
To, ka cilvēki dzīvo kopā, veido kopīgu saimniecību, bet nav laulāti, apzīmē ar jēdzienu – nereģistrētā kopdzīve. Viņu bērnus reģistrē kā ārlaulībā dzimušus. Bet ir arī izņēmumi. Ja tēvs nāk līdzi mātei pieteikt mazuļa reģistrāciju, ailē par tēvu tiek ierakstīts īstā tēva vārds. Ja bērnu reģistrēt ierodas tikai māte, minētā aile paliek tukša.
Pēc nereģistrētā kopdzīvē aizvadītiem gadiem cilvēki nereti tomēr nolemj salaulāties. Tādā gadījumā viņu iepriekš ārlaulībā dzimušie bērni tiek leģitimēti. (Leģitimācija – ārlaulībā dzimuša bērna tiesību atzīšana un pielīdzināšana laulībā dzimuša bērna tiesībām – I. M.) Nereģistrētā kopdzīvē esošiem pāriem var rasties nopietnas problēmas ar īpašuma un mantojuma tiesībām, īpaši, ja kādam no viņiem vai abiem iepriekš bijusi cita ģimene, kurā dzimuši bērni – likumīgie mantinieki. Tādos gadījumos cilvēki ir neapmierināti, nākas tiesāties, bet, acīmredzot, savas attiecības ir jāsakārto.
Sagatavojusi INGA MUIŽNIECE
