Jauniešu izklaides un brīvā laika aizpildīšanas iespējas nereti atkarīgas no pašu izdomas, arī vēlmes darīt ko neparastu. Tieši tā varētu teikt par baušķenieci Kristīni Šlosbergu, kura gan oficiāli mīt Codes pagastā jeb kā pati teic – Jauncodē.
Jauniešu izklaides un brīvā laika aizpildīšanas iespējas nereti atkarīgas no pašu izdomas, arī vēlmes darīt ko neparastu. Tieši tā varētu teikt par baušķenieci Kristīni Šlosbergu, kura gan oficiāli mīt Codes pagastā jeb kā pati teic – Jauncodē.
Uzņemtas septiņas lentes
Kopā ar domubiedriem Kristīne izveidojusi savu filmu uzņemšanas studiju, piešķirot tai lokālpatriotisku nosaukumu “Jauncode Movies”.
Pirms pāris gadiem ģimene iegādājusies digitālo kinokameru, sameklētas nepieciešamās datorprogrammas. Kristīnei un brālim Artūram radies jauns vaļasprieks – filmu veidošana. Pēc laika viņiem pievienojušās māsas Daiga un Līga Valantinas, un pamazām tapusi viena filma pēc otras. Nu jau ir septiņas. Tie ir jauniešu izpausmju mēģinājumi desmit un nedaudz vairāk minūšu ilgās sižetiskās filmiņās.
Viena no tādām ir turpinājums populārajm kinodarbam “Viens pats mājās”. Codē tapusi tās piektā daļa. 30 minūšu ekrāna stāstam ir pašu domāts scenārijs, gādāti tērpi, veidots skaņu un gaismu fons. Filmiņa rādīta ģimenes viesībās, radi un draugi jauniešu veikumu atzinuši par interesantu.
Izspēlē kāzas
Pašlaik montēšanas stadijā atrodas filma ar pagaidu nosaukumu “Kāzas”. Tas jau ir lielāka apjoma darbs, kura tapšanā saaicināti ap 15 cilvēku. Uzrunāts kāds puisis un meitene, kuri labu laiku ir draugi. Viņi tad arī nospēlējuši it kā savas kāzas. “Filmas scenārija pamatā ir dažādas situācijas, vērojumi. Tie ir gan iepriekš izdomāti tipāži, citi tapuši uzreiz, filmēšanas laikā. Tas bija manā vārdadienā, aktieri bija sanākušie draugi, viņiem šāda ballīte ļoti patika. Tagad jācenšas no tā visa izveidot interesantu filmiņu,” stāsta Kristīne.
Domubiedru grupiņas jaunieši visu dara paši. Kristīne noskaidrojusi, ka līdzīgi darbojas arī jaunieši citur, viņa iepazinusies ar šādu filmu veidotājiem Rīgā. Tur jaunieši meklē sponsorus, vienas filmas izveidošanai iztērē pāris simtu latu. “Mums Codē top bezbudžeta kino. Paši visu darām, filmējam, montējam un tad citiem parādām,” ar vieglumu attrauc Kristīne.
Filma par Lāčplēsi
Jauniete ir Kultūras akadēmijas audiovizuālās kultūras programmas studente. Viņa atzīst, ka šie kinomēģinājumi ir lieliska prakse nākotnes profesijai. Tā ir arī laba iespēja mācīties strādāt komandā, uzklausīt citu domas, pārliecināt par savu viedokli. “Esmu apjautusi, ka kino taisīšana ir komandas darbs. Un man tas patīk,” atzīstas Kristīne.
Viņa arī nenoliedz, ka ir liela kino cienītāja, labprāt skatās gan populāros kases gabalus, gan smalkas un intonatīvas filmas. “Gredzenu pavēlnieks”, “Gladiatori” – šajos darbos Kristīni valdzina režisoru Pītera Džeksona un Ridlija Skota vērienīgums, filmu grandiozitāte.
Viņa atceras – reiz raidījumā “Zootrops” Baiba Sipeniece, analizējot kārtējo “Gredzenu pavēlnieka” sēriju, atzinusi, ka uzfilmēts ir iespaidīgi, interesanti. Ko līdzīgu varētu dabūt gatavu arī pie mums. “Par mūsu Lāčplēša varoņdarbiem varētu tikpat efektīvi pastāstīt kā par brašajiem varoņiem “Gredzenu pavēlniekā”,” atzinusi vērtētāja. Šī Baibas Sipenieces atziņa ļoti iepatikusies Kristīnei. “Kāpēc gan pēc gadiem arī nevarētu tapt mūsu varoņu gaitu attēlojums kādā iespaidīgā lielbudžeta kinodarbā? Un es varētu būt šī projekta īstenotāja. Kas man var liegt par to sapņot?” teic Kristīne Šlosberga.
