Kultūras attīstību veicina pašvaldības pozitīvā attieksme.
Kultūras attīstību veicina pašvaldības pozitīvā attieksme
Iepazīstoties ar Codes pagasta amatierkopām, pārsteidz iespēju daudzveidība. Ja vien ir interese un nav pārņēmis slinkuma velniņš, brīvos vakarus codieši var pavadīt gan dejojot, gan dziedot un teātri spēlējot.
Pašlaik pagastā oficiāli darbojas piecas amatierkopas. Tajās iesaistīti krietni vairāk nekā simt dažāda vecuma pagasta ļaužu. Visa šī “saimniecība” ir kultūras darba organizatores Solvitas Rotbergas pārziņā.
Nav kultūras nama
Code ir viens no nedaudzajiem rajona pagastiem, kura teritorijā nav sava kultūras nama. Precīzāk gan būs teikt, ka ēka ir, taču to pilnībā nevar izmantot kultūras pasākumiem. Tas ir tautā sauktais Draudzības ielas klubs, ko savulaik uzbūvēja kopsaimniecība “Code”. Daudziem šī ēka vēl atmiņā palikusi no diskotēku ziedu laikiem. Savulaik te rīkotas vērienīgas kopsaimniecības balles, pagasta deju kolektīvs klubā organizēja 35 gadu jubilejas pasākumu. Klubā ir divas zāles, dažādas palīgtelpas. Kopsaimniecībai izputot, ēka nonāca privātīpašumā, aktīvai kultūras dzīvei tā kļuva neizmantojama. Tagad te uz mēģinājumiem kopā pulcējas tikai jauktais koris “Mēmele”.
Pastāvīgas ēkas trūkumu codieši lieliski kompensē, mēģinājumiem, arī koncertiem izmantojot citas telpas. Folkloras kopa “Dreņģeri” mēģinājumos tiekas Bauskas pilsētas pamatskolā, koncertiem nereti īrē telpas Bauskas pilsētas Tautas namā. Taču vispiemērotākā vieta kultūras pasākumu organizēšanai ir Codes pamatskola. Tās nesen izremontētajā zālē regulāri uzstājas dejotāji, savas pirmizrādes skatītāju vērtējumam nodod vietējie aktieri. Dažreiz pasākumiem, piemēram, šī gada Lieldienu jampadracim, izmantota skolas sporta zāle.
Jūtama priekšnieka ieinteresētība
Domājot par nākotni, S. Rotberga atklāj, ka sava kultūras nama celtniecība pagastā pašlaik nav aktuāls jautājums. Turklāt nav arī skaidrības par nākotni, Codes vietu kādā no novadiem. Taču interesi izrādījusi kāda privātuzņēmēja, kura izstrādājusi pat biznesa plānu. Ja to izdosies realizēt, tad pēc laika Codē varētu tikt izbūvēta brīvdabas estrāde, tai līdzās arī viesu nams.
S. Rotberga kultūras dzīvi Codē vada kopš 2005. gada. Viņa teic, ka izdevies realizēt vairākas interesantas idejas, tādējādi dažādojot codiešu brīvā laika pavadīšanas iespējas. S. Rotberga ne bez lepnuma min, ka viņai vienai no retajiem kultūras darba organizatoriem rajonā ir pašai savs dienesta automobilis. Savukārt pašvaldības labvēlīgo attieksmi S. Rotberga skaidro ar pagasta padomes priekšsēdētāja Andra Āboliņa aktīvo līdzdalību folkloras kopā “Dreņģeri”.
Naski uz jokošanos
Par dalībniekiem kultūras darba organizatore nesūdzas, turpretī pasākumu apmeklētība Codē ir dažāda. Visiecienītākās, protams, ir diskotēkas, pasākumi brīvā dabā. S. Rotberga atzīst, ka codiešiem labpatīkas izklaidēties, kupli apmeklēti ir humora vakari. Tādās reizēs iedzīvotāji labprāt iesaistās dažādās jautrās izdarībās. Pērn 1. aprīļa ballē katra amatierkopa pārstāvēja savu tautību. Vieni bija ugunīgie čigāni, citi tēloja ebrejus, kora dziedātāji iejutās vāciešu ādā, bet teātra spēlētāji attēloja kaislīgos dienvidniekus. Šogad paredzēts, ka dejotāji iejutīsies aktieru lomā, koris atdarinās folkloras kopas uzstāšanos.
“Šādi pasākumi vienmēr publikas pilni. Taču ir reizes, kad zālē skatītāju ir mazāk nekā mākslinieku uz skatuves. Tad esmu pateicīga radiem, vecākiem un bērniem, kas ierodas noskatīties savu ģimenes locekļu priekšnesumus. Šogad februāra beigās “Dreņģeri” bija sarīkojuši interesantu pasākumu, kurā viesos bija folkloras ansambļi no Bārtas, Milzkalnes, pavisam septiņi kolektīvi. Tie tad arī aizpildīja vietas skatītāju zālē. Laikam joprojām sabiedrībā ir maldīgs priekšstats, ka folklora – tā ir tāda ļoti garlaicīga lieta. Par “Dreņģeriem” varu teikt – mūsējie prot būt gan jautri, gan interesanti,” tā S. Rotberga.
Paskatīties uz savējiem
Regulāru publikas atzinību izpelnās Codes pagasta amatierteātra iestudējumi. Aktieri pat teic, ka pirmizrādēs viņus apveltī ar ziediem daudz vairāk nekā vienu otru galvaspilsētas mākslinieku. Teātra kopas ilggadējā vadītāja, arī pašreizējā režisore Kristīne Grīna stāsta, ka teātra spēlēšanai Codē ir senas un noturīgas tradīcijas. Codē teātris spēlēts jau izsenis, bet oficiāli teātra kolektīva dibināšana datēta ar 1966. gadu. Tad tika iestudēta A. Vanaga komēdija “Divas līgavas”. Tieši ar šo izrādi amatierteātris iepriecināja skatītājus savā jubilejas sezonā, iestudējot to atkārtoti pēc 40 gadiem. Kopš 1966. gada amatierteātris iestudējis ap divdesmit lugu, daudzus skečus un teatrālus šovus. Kolektīvs regulāri piedalās rajona amatierteātru skatēs.
Aktrise Sandra Kolberga teic, ka svarīga ir skolas gados iedegtā teāt ra mīlestības liesmiņa: “Man Bauskas 1. vidusskolā teātri mīlēt iemācīja skolotāja Marija Dāboliņa. Tas man tad arī ir uz mūžu palicis.” Codiete Laima Habibuļina atzīstas, ka viņai teātra spēlēšana ir lielisks veids, kā likt lietā enerģiju: “Te es atnāku, izspēlējos, satiekos ar jaukiem cilvēkiem. Diena uzreiz kļūst piepildītāka.”
Savukārt par saviem skatītājiem aktieri teic, ka publika ar interesi nāk paskatīties, kādu lomu paziņa sagatavojis, kāda uz skatuves izskatās ikdienā sastaptā kaimiņiene.
Domā par Dziesmu svētkiem
Amatierkopu dalībniekiem nozīmīga ir ne tikai pašmāju publikas mīlestība. Neaizmirstamas ir emocijas, kas gūtas, piedaloties liela mēroga pasākumos, piemēram, Dziesmu svētkos. Šovasar uz lielo kopdziedāšanu gatavojas arī jauktais koris “Mēmele”. “Korī dziedu jau divdesmit gadu. Man tā kļuvusi par nepieciešamību, kas sākusies vidusskolā pie pasniedzēja Kārļa Hammera,” atzīstas ilggadējā kora dalībniece Ērika Antipina. Viņai jo spilgti atmiņā palikuši 1990. gada Dziesmu svētki, kuros virmoja Atmodas gars, savukārt lieliska izdziedāšanās bijusi Rīgas 800 gadu svētkos.
Ar domu par nokļūšanu uz Mežaparka lielās estrādes sevi iedvesmo arī dziedātāja Daina Ladigaite. Viņa vien piebilst, ka repertuārs ir diezgan grūts, tāpēc mēģinājumos visiem ir jāstrādā ļoti cītīgi. Par šī gada Dziesmu svētkiem runājot, negatīvas pārdomas ir Oksanai Pečenajai. Viņa sarūgtināta, ka nav izdevies uz kādu no lielajiem koncertiem sagādāt biļetes mājiniekiem.
***
uzziņai
Codes pagasta amatierkopas: Jauniešu deju kopa “Code”
Dibināta 1965. gadā. Kolektīva vadītāja no dibināšanas līdz 1995. gadam bija ilggadējā kultūras darbiniece Kristīne Grīna. Kopš 1995. gada kopas vadīšana nodota kolektīva kādreizējās dejotājas Guntas Sirmeles rokās.
Kopš 1985. gada Dziesmu un deju svētkiem Rīgā kolektīvs piedalījies visos turpmākajos svētkos. Kopā tagad ir 24 dejotāji.
Jauktais koris “Mēmele”
Dibināts 1978. gada 14. novembrī. Pirmais diriģents bija Olafs Tomenass. Kopš 1980. gada piedalījies visos Dziesmu svētkos Rīgā. No 1991. gada kora diriģents ir Einārs Redbergs, kormeistars Jānis Pele. Kolektīvā ir 30 dziedātāju.
Folkloras kopa “Dreņģeri”
Izveidota 1981. gadā, tolaik tā bija pirmā folkloras kopa Bauskas rajonā. Tās vadītāja līdz 2006. gada rudenim bija Skaidrīte Kuķalka. Tagad kopu vada Ināra Grēniņa. Kopas sastāvā pašlaik 16 dalībnieku.
Codes pagasta amatierteātris
Kolektīvs dibināts 1966. gadā. Skatēs iegūtas dažādas žūrijas atzinības. Kopas pastāvēšanas laikā tajā darbojušies vairāk nekā 50 aktieru. Vadītāja Kristīne Grīna.
Sieviešu vokālais ansamblis “Mežrozītes”
Dibināts 2002. gadā. Kolektīvu līdz 2008. gada februārim vadīja ilggadējā Codes pamatskolas mūzikas skolotāja Ilga Bileskalne. Tagad ar ansambli strādā līdzšinējā kolektīva koncertmeistare Karīna Prilucka.
