Kad sirds un prāts ar Jāņu nakts burvību pilni, nevar klusēt. Šī gada vasaras saulgriežu brīnumus izdzīvojām Piebalgas novada Zosēnos.
Kad sirds un prāts ar Jāņu nakts burvību pilni, nevar klusēt. Šī gada vasaras saulgriežu brīnumus izdzīvojām Piebalgas novada Zosēnos.
Ceļš līdz Zosēniem bija tāls un… ne sevišķi līdzens. Debesis smagu mākoņu pilnas, bet ceļā satiktie laipnie jāņabērni, sakoptās mājas priecēja prātu un sirdi. Pie Skrāģu kroga ieradāmies laikā. Kāds klusums, prom no lieliem ceļiem un pilsētu trokšņiem, pakalni, lejas un ezeri, un lietus! Bet vai nu tas ir pārsteigums Jāņu vakarā?
Uz teiksmainās «miroņu zemītes» (pirmskristietības laikā tur atradies kapulauks) reiz stāvējusi staltā Māras baznīca, kas zviedru kara laikā nopostīta līdz pamatiem. Jāņu vakara ieskaņā šajā vietā kopā ar etnogrāfiskiem ansambļiem «Bārta» un «Dzīsme» (Daugavpils) simboliski iesvētījām pamatus tās atjaunošanai. Lietus brīžiem piestāja, brīžiem kopā ar vēju un varenām šaltīm sadzina līgotājus lielajos šķūņos un nojumēs, kas jau laikus sagatavotas.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar kungu, ģērbusies krāšņajā Nīcas novada tautastērpā, ieradās ar kavēšanos. Laikam arī viņas automobilim grambainie lauku ceļi nav viegli veicami. Atbrauca arī zemkopības ministrs Atis Slakteris ar kundzi Ingrīdu. Viņš pienāca apsveicināties – esam taču no viena pagasta.
Tad varēja sākties Jāņu vakara uzvedums «Līgo nakts – brīnumu nakts». To ievadīja deju grupa «Dzirnas». Deja bija suģestējoša! Un tad… tieši saulrietā (saulīte gan aiz biezajiem mākoņiem nebija redzama), skanot Codes pagasta folkloras kopas «Dreņģeri» dziedātai «Es sakūru uguntiņu no deviņi žagariņi», iedegās lielais svētku ugunskurs. Pēc tam uzliesmoja ugunskuri visos apkārtējos pakalnos. Tad jau bija klāt arī Ķencis ar Pāvulu, jo kas gan ir Piebalga bez viņiem?!
Mākoņi pašķīrās, un klāt bija rītausma, arī trīs tenori: Miervaldis Jenčs, Nauris Puntulis un Guntars Ruņģis. Viņi ieradās no Valmieras ziņģu festivāla un teica, ka apskaužot mūs, jo te nelīst. Ar viņiem kopā arī Juris Kulakovs. Pāri nu jau saskatāmajiem Zosēnu pakalniem aizskanēja (bez fonogrammas) sveiciens papardes ziedam un rītausmai.
Drosmīgākie vēl devās uz peldi Svētezerā, bet mēs posāmies ceļam uz Bausku. Īsa bija Jāņu nakts, bet daudz tajā guvām. Redzējām, kā vajag (un mazliet arī, kā nevajag) rīkot tik lielus pasākumus, kā priecāties un priecināt citus. Un izdarīt tā, lai pēc tam ir gandarījums par visu. Sakām mīļu paldies jaukajam, pacietīgajam šoferim no Rundāles, kurš mūs tik uzmanīgi izvizināja pa Vidzemes ceļiem.
Bet tas vēl nav viss! Arī Pēteros netrūkst burvības un brīnumu, vēl var līgot. Kur? Atbrauciet uz Codi, tas nemaz nav tālu. Tur, Codes pamatskolas sporta laukumā (lietus gadījumā sporta zālē), mūsu amatierteātra kopa 29. jūnija vakarā pulksten 20 rādīs Jukuma Paļeviča joku lugu «Preilenīte». Pa brīžam kādu dziesmu iedziedāsim arī mēs – «Dreņģeri». Gaidīsim!
Alus un Jāņu nakts burvības apreibināto «Dreņģeru» vārdā D. FRANCE
