Codes pagasta ļaužu uzmanības degpunktā joprojām ir sauso sadzīves atkritumu pirmapstrādes centra būvniecība.
Codes pagasta ļaužu uzmanības degpunktā joprojām ir sauso sadzīves atkritumu pirmapstrādes centra būvniecība.
Pēc tikšanās ar amatpersonām 31. janvārī vairums vietējo iedzīvotāju tomēr nebija pārliecināti, ka topošais objekts būs nekaitīgs videi, nepiesārņos apkārtni un nekļūs par potenciālo žurku, smaku un citu negatīvu faktoru perēkli. Ceturtdien, 7. februārī, pašvaldības uzņēmums «Komunālie pakalpojumi» (KP) bija noorganizējis iepazīšanās braucienu uz līdzīgu jau darbojošos objektu Valmierā. Turp devās arī Codes pagasta deputāti, Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis, KP atkritumu saimniecības nozares vadītājs Arnolds Zunda, arī Codes pagasta sabiedrības pārstāvji.
Bezpeļņas organizācija SIA «Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija» (ZAAO) dibināta 1998. gada novembrī, tajā iesaistījusies 81 no 86 Ziemeļvidzemes reģiona pašvaldībām. Atceroties darbības sākuma problēmas, direktora vietniece Iveta Lazdiņa minēja, ka savulaik arī bijusi liela iedzīvotāju neizpratne, pat noliegums. Ticis veikts izskaidrošanas darbs, kuram atvēlēts ne mazums naudas. Atbalstu šis darbs sācis dot tad, kad iedzīvotāji sajutuši reālu cenas samazinājumu. 1999. gadā par viena kubikmetra atkritumu izvešanu bija noteikts tarifs Ls 5,6; 2000. gadā to samazināja līdz Ls 3,5 par kubikmetru. Par vienreizēju 240 litru tilpuma konteinera izvešanu jāmaksā 84 santīmi. Sašķirojot atkritumus mājās, kopējā, pelēkajā konteinerā to nonācis arvien mazāk, tie retāk jāizved, līdz ar to mazāk jāmaksā.
Trijos gados ZAAO noslēgto līgumu skaits par atkritumu izvešanu pieckāršojies. Bauskas pilsētas Domei pārdomu un turpmākās darbības virzienu norādošs ir tikšanās reizē Valmierā minētais skaitlis. 90 procentu individuālo māju īpašnieku Valmierā noslēguši līgumu par atkritumu izvešanu. Bauskā tikai 25 procenti. «Kur tad savus atkritumus liek pārējie?Jūs taču neticēsit, ka viņiem tādu nav?» skanēja valmieriešu jautājums.
2001. gadā Valmierā sāka vākt šķirotos atkritumus, pilsētas nomalē, rūpniecības rajonā, iekārtoja atkritumu novietošanas laukumu. Tā ir iežogota, pielāgota teritorija ar nojumi, kurā novietotas preses. Laukumā atved tikai tos konteinerus, kuros ir stikli, PET pudeles, plastmasas, papīrs un kartons. Visi pārējie atkritumi tiek vesti uz izgāztuvi jeb noglabātavu. ZAAO Ražošanas daļas vadītājs Pēteris Gudrinieks stāstīja, ka sākumā iedzīvotāji tiešām speciālajos konteineros metuši neparedzētas lietas. «Ar laiku tomēr cilvēki kļūst apzinīgāki, kārtīgāki. Zviedrijā šī sistēma iestrādājās tikai desmit gados,» secina P. Gudrinieks.
Līdzīgs sauso atkritumu šķirošanas laukums paredzēts arī Codes pagastā. Bauskas Domes izpilddirektors Jānis Mičulis atzina, ka šeit tas būs modernāks nekā Valmierā, jo visa darbība notiks angārā, līdz ar to vēl vairāk izslēdzot iespēju par smaku vai netīrumu noplūdi. Arī darba apstākļi strādniekiem te būs labāki. Apskatot laukumu Valmierā, «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka tur neskraida žurkas, vārnas nenēsā pa gaisu plēves lēkšķes, nav jūtama saskābuša piena, jogurta vai nezin vēl kāda smaka. Šajā laukumā ir īpašas vietas, kur iedzīvotāji var atvest un novietot vecas mēbeles, sadzīves tehniku, autoriepas. «Ja jūs šādu laukumu gribat būvēt tālu prom no pilsētas, tad viena no tā darbības funkcijām, ka iedzīvotāji paši var atvest un izmest atkritumus, nestrādās,» skaidroja P. Gudrinieks. «Ja būtu iespējams, es līdzīgu objektu būvētu vēl vairāk pilsētā, tuvāk pie dzīvojamiem namiem, jo cilvēkiem tas būtu tikai ērtāk.»
Mājupceļā no Valmieras, pārspriežot redzēto, codieši joprojām pauda nostāju: «Mēs esam pret šāda centra izveidi Codē…» Bet šoreiz jau teikums beidzās ar daudzpunkti.
P. S. Ieklausoties detalizētākā Codes problēmu izklāstā, valmierieši uzdeva jautājumu: «Bet vai tā jūsu ciematam līdzās esošā gāzes uzpildes stacija jūs nemaz nesatrauc? Vai tā nav krietni bīstamāka videi un sabiedrībai par topošo atkritumu šķirošanas centru?»
