Kad no rīta, uz darbu ejot, sals rauj nāsis ciet, makšķerniekiem nav slikta oma.
Kad no rīta, uz darbu ejot, sals rauj nāsis ciet, makšķerniekiem nav slikta oma. Tas nozīmē, ka jāpošas ziemas sezonai.
Katram sava ziema
Daļa makšķernieku uzskata, ka ziema sākas ar pirmo ledu, kad var lietot ziemas makšķerēšanas rīkus. Citus copmaņus vēl decembrī var sastapt upju krastos, darbojoties ar spiningu vai mušiņmakšķeri pie dziļiem atvariem, kuros sapulcējušās ne vien prāvas, bet arī vidēja lieluma līdakas. Tās uzbarojušās, lai rāmi pavadītu ziemu, tomēr nedomā atteikties arī no vizuļa vai mušas.
Decembris ir pirmais ziemas makšķerēšanas mēnesis – ilgi gaidītais asaru un līdaku laiks. Janvārī tajos pašos āliņģos ķersies krietni vien sliktāk nekā uz pirmā ledus. Atšķirībā no vasaras makšķerēšanas sezonas tagad pa ledu varat pārvietoties un piekļūt pie pašām vēlamākajām un agrāk neaizsniedzamām ūdenskrātuves vietām. Arī laika apstākļi decembrī mēdz būt tādi, kas veicina atpūtu un jauku garastāvokli.
Par labāko ēsmu decembrī uzskata odu kāpurus un sarkanās mēslu sliekas. Retāk izmanto vārītas grūbas, mīklu un maizi. Tā kā līdz decembra vidum zivis vēl nav pasīvas, tās baros pārvietojas netālu no ziemošanas vietām. Tāpēc, lai cope būtu veiksmīgāka, zivis vēlams piebarot. Iebarošanas ēsmai jābūt aromātiskai, izmantojot sīkus odu kāpurus vai klijas, kuras sajauktas ar raušiem.
Ar ziemas pludiņmakšķeri, uz āķa uzspraužot slieku pušķīti, labi ķeras raudas un pliči. Ar sīku mormišku, izmantojot odu kāpuru, lieliski ķeras raudas, pliči un ruduļi. Labi piesakās arī ķīši, nereti interesi izrāda brekši, karūsas, grunduļi un sazāni. Auklas vertikālā stāvokļa dēļ ar mormišku šādi var meklēt zivis visdažādākajās vietās un dziļumā. Pludiņu neizmanto, pieteicieni izpaužas kā enerģisks grūdiens caur auklu, pēc kura vajag piecirst.
Jāņem līdzi verga
Sākot zemledus makšķerēšanas sezonu, jāņem vērā, ka ledus viscaur nav vienādā biezumā. Virs zemūdens avotiem, ūdensaugiem, siekstām un akmeņiem, starp niedrēm un meldriem, pie upīšu un strautu ietekām un iztekām tas mēdz būt plānāks. Tāpēc, ejot uz pirmā ledus, obligāta ir verga jeb ledus cērtne. Ja vergas smaile izšaujas cauri ledum, tad, daudz nedomājot, sāciet atmuguriski atkāpties. Apdomīgākie bļitkotāji savas jakas kabatā ie liek kamolā satītu kaprona virvi. Ja gadās ielūzt, tad kolēģim pamesta aukla ir dzīvības vērta.
Katru gadu prātīgi ļaudis brīdina karstgalvjus: “Esiet uzmanīgi uz pirmā ledus!” Tomēr daudzi kāpj uz pirmā papīra plānuma ledutiņa. Nav ko trakot, zivis nekur neaizmuks. Makšķerējot uz droša ledus, jūs pasargāsit sevi un savus tuviniekus no visai nepatīkamiem brīžiem.
