Latgalē konstatētā Āfrikas cūku mēra ierobežošanai 22 reģiona pagastos un vairākos novados izsludināta ārkārtas situācija. Zemgalē pašlaik viss ir mierīgi, tomēr drošība var būt mānīga.
«Tā tikai šķiet, ka cūku mēris ir Latgalē, un tas ir kaut kur bezgala tālu. Mūsdienās ar auto no slimības inficētās zonas līdz Bauskai var atbraukt trijās stundās. Mums jābūt drošiem un pārliecinātiem, ka atvests tiek viss cits, tikai ne slimību izraisošas baktērijas,» tā situāciju raksturo Bauskas novadā praktizējošais veterinārārsts Uldis Ērglis. Vienlaikus mediķis aicina neradīt paniku, bet gan rīkoties apdomīgi un piesardzīgi.
Nejaušie neiekļūst
Tam sarunā ar «Bauskas Dzīvi» piekrīt zemnieku saimniecības «Senči» vadītāja Ligita Mendele, uzsverot – darīts viss, lai slimības izplatītājus – svešus cilvēkus, nepārbaudītu barību, nejaušus grauzējus – savā kūtī neielaistu.
Apmēram 1300 rukšu ferma atrodas Gailīšu pagastā, netālu no Uzvaras ciemata. Tālumā pāri laukam redzami jau Lietuvas meži. Fermā ievērotas visas biodrošības prasības. Ēkas pirms trim gadiem, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, kārtīgi rekonstruētas, nejaušu «caurumu» vīrusu iekļūšanai nav. «Mēs rūpīgi kontrolējam ne tikai nepiederošu personu neiekļūšanu fermā, bet arī barības piegādes. Tādēļ gribas teikt – viss ir droši, viss tiek kontrolēts,» saka saimnieks Aivars Mendelis.
Par bīstamās slimības neiekļūšanu lielajos cūkkopības kompleksos drošs ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis. «Bauskas Dzīvei» viņš apgalvo, ka lieli cūkaudzētāji ar atbildības izjūtu ievēro bioloģiskās drošības prasības. Lai arī nav viegli, tomēr lielie finansiāli to var paveikt ar mazākām «sāpēm» nekā lauku viensētu saimnieki. Lielajās fermās strādā atbildīgie veterinārijas speciālisti, kuri, savus pienākumus pildot, nepieļaus drošības normu neievērošanu.
«Taču par slimības neiekļūšanu savā kūtiņā jāgādā arī viena vai divu rukšu saimniekiem. Drošības prasības mazajiem turētājiem ir tādas pašas kā visiem. Galvenais – nelaist kūtī svešiniekus, īpaši jau tālus vai mīļus, pat ar vislabākajiem nodomiem atbraukušus viesus no Austrumlatvijas,» būtiskāko drošības prasību uzsver J. Grosbārdis.
Mežā izmesta āda
Cik vien iespējams, vajadzētu izvairīties no pārtikas atlikumu izbarošanas cūkām. Joprojām vēl vienā otrā kūtī silēs salej ēdienu atliekas no tuvējās ēdnīcas. Garantijas, ka tur visi produkti bijuši pietiekami termiski apstrādāti, diemžēl neviens nevar dot.
Būtiski ir lauku sētā nepieļaut medījumu nonākšanu kūtī, jo iespēju, ka šādā veidā var ienest fermā slimību, ir ļoti daudz. Lai arī pašlaik mežacūkām Zemgales mežos slimības pazīmes nav konstatētas, no nevajadzīga riska labāk izvairīties. Pārnākot no medībām, nekādā gadījumā ar tām pašām drēbēm un apaviem nedrīkst ieiet kūtī. Ja nomedīts meža dzīvnieks, nevienu lietošanai neparedzēto zvēra ķermeņa daļu nedrīkst izbarot cūkām. Kūtī nedrīkst iekļūt ādas, kājas, kauli, citi subprodukti. Viss nevajadzīgais ir jāaprok, ja iespējams, var sadedzināt.
Tieši cilvēku neapdomīgā rīcība var kļūt par iemeslu postošās slimības nokļūšanai lauku viensētā. J. Grosbārdis min gadījumu, kad šonedēļ PVD speciālistiem ziņots par mežā atrastu izmestu mežacūkas ādu. Kā un no kurienes tā nokļuvusi mežā Bauskas novadā, nav zināms. «Par šādiem gadījumiem, kā arī par mežā uzietiem beigtiem dzīvniekiem nekavējoties jāziņo PVD speciālistiem. Nekādā gadījumā šos ķermeņus nedrīkst aiztikt, kur nu vēl nest mājās,» uzsver J. Grosbārdis.
Meža zvēru populācijas straujais pieaugums ir «Senču» saimnieces L. Mendeles rūpe. Mežacūku skaits ievērojami palielinājies apkaimes mežos un laukos. Tieši šie dzīvnieki ir galvenie slimības izplatītāji Latgalē. «Dzīvoju šeit visu mūžu, bet tik daudz mežacūku kā tagad šajā pusē nekad nav bijis. Man šķiet, ka ar medniecību kaut kas nav kārtībā,» spriež L. Mendele. Vīrs piebilst – cūku mērim «ierodoties» Lietuvā, kaimiņzemes mednieki sāka aktīvu meža zvēru šaušanu. Tas liek domāt, ka daļa dzīvnieku šķērsojuši robežu, jo Latvijā jutušies drošībā. Tagad populācija pie mums pieaugusi tik lielā mērā, ka nu jau droši neesam paši.
Mednieki «strādā»
Zemgales virsmežniecības medību inženiere Egija Sisene «Bauskas Dzīvei» apliecina, mednieki Bauskas pusē strādā. Nodaļā, kurā ietilpst bijušais Bauskas rajons, iepriekšējā medību sezonā no 2013. gada 1. aprīļa līdz šī gada 1. aprīlim mednieku kolektīviem izsniegtas 1084 mežacūku medību atļaujas, nomedītas 648 mežacūkas. Šajā medību sezonā Bauskas nodaļā izsniegtas 1099 mežacūku medību atļaujas. «Gribētu uzsvērt, ka Zemgales virsmežniecība atļaujas izsniedz tik daudz tādēļ, lai medniekiem būtu iespēja samazināt mežacūku blīvumu un maksimāli novērstu postījumus lauksaimniecības kultūrām,» piebilst E. Sisene. Viņa uzsver, ka Bauskas nodaļā mežacūku blīvums nav lielākais Zemgales virsmežniecības teritorijā.
Cūkkopji uzskata, ka medniekiem vajadzētu rīkoties aktīvāk. Mednieki pārmetumus noraida. Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektors Pēteris Seleckis novērojis, ka Vecsaules pusē mežacūku skaits esot pavisam sarucis.
Pieredzējušais mednieks Māris Vaitekūns atzīst, ka mednieki «strādā», meža zvēri, tostarp mežacūkas, regulāri tiek šautas. «Salīdzinot ar laiku pirms diviem trim gadiem, mežacūku skaits varētu būt pieaudzis. Taču nekādā gadījumā nevar runāt par populācijas pārlieku izplatību. Mednieki kļuvuši prātīgāki, darbojas, ievērojot visus nosacījumus. Mazāk dzirdama malumednieku trokšņošana. Tas iedzīvotājos var radīt iespaidu, ka nekas netiek nošauts,» skaidro M. Vaitekūns. Viņš piebilst, ka pašlaik klejojumos ar mātēm dodas mežacūku sivēni, divus līdz trīs mēnešus veci mazuļi. Tāpēc arī dzīvnieku bars var šķist liels un īpaši trokšņains.
«Protams, meža zvērs ir meža zvērs. Muļķīgi būtu viņa pārvietošanos ierobežot ar kaut kādiem žogiem. Arī izšaut visas cūkas un tā novērst slimības izplatīšanos nav risinājums. Ko konkrēti vajadzētu darīt, es diemžēl nevaru pateikt. Cerēsim uz labāko,» tā M. Vaitekūns.
Dzīvnieki jāreģistrē
Kā vēl vienu būtisku slimības izplatību ierobežojošu faktoru J. Grosbārdis min mājas cūku reģistrēšanu. Tieši viensētu saimnieki šajā gadījumā grēko visvairāk. Veterinārārstam nav iespējams ieiet katrā kūtiņā un pārbaudīt, vai saimniekam visi rukši ir reģistrēti. Cūku mēra izplatīšanās gadījumā dzīvnieku uzskaite var izrādīties ļoti būtiska slimību perēkļa noteikšanai. Turklāt, ja no mēra būs kritis nereģistrēts lopiņš, saimniekam būs liegta iespēja saņemt kompensāciju.
Apgalvojumu, ka lielāks riska faktors cūku mēra izplatībai ir tieši mazajās lauku fermās, paudis lielražotāju uzņēmuma SIA «Gaižēni» valdes loceklis Alekss Rasmusens. Pirms neilga laika portālā nozare.lv A. Rasmusens apgalvoja, ka izdzīvošanas un biznesa izredzes ir tikai lielajām saimniecībām, kurās īpašnieki garantē stingrus biodrošības pasākumus slimību profilaksē un apkarošanā. «Latvijā ir milzīgs skaits mazu saimniecību, kas audzē pāris cūkas pašpatēriņam, bieži vien tās nereģistrējot un pārāk «neiespringstot» par biodrošību un sanitārajiem jautājumiem. Ja situācija ar Āfrikas cūku mēri un klasisko cūku mēri pasliktināsies, šīm saimniecībām būs grūti. Nākotnē izdzīvošanas iespējas būs tikai lielajām saimniecībām,» sacīja A. Rasmusens.
Cūku mēris nav nekāds jaunums, nopietni audzētāji gadiem ilgi rēķinājās, ka agri vai vēlu kaite ienāks Latvijā. Viņi rūpējas par biodrošību fermās, lai pēc iespējas samazinātu slimības riskus. Pēdējā brīdī par vēlu kaut ko darīt. Turklāt nevar gaidīt, ka valsts atrisinās visas problēmas, cūku audzētājiem pašiem laikus jārūpējas par savu biznesu, uzsvēra uzņēmējs.
Ar saprātīgu rīcību
Jāsecina, ka bīstamās dzīvnieku slimības izplatības ierobežošana no Latgales rietumu virzienā ir atkarīga galvenokārt no ierindas iedzīvotāju saprātīgas rīcības. Āfrikas cūku mēra nonākšana līdz Latvijai satraukusi Briseles amatpersonas. Eiropas Komisijas inspektors Āfrikas cūku mēra jautājumos Klauss Depners portālam nozare.lv atzīst, ka PVD līdz šim rīkojies atbilstīgi noteikumiem. «Lielākā problēma tālāko draudu novēršanā var izrādīties nevis mežacūkas, bet gan cilvēku neinformētība un neziņa,» sacīja K. Depners. Tā ir sociāla problēma, kur nepieciešama ministriju, PVD, mednieku, nevalstisko organizāciju, preses, televīzijas un radio sadarbība. Nebija pietiekami daudz informācijas, instrukciju, piemēram, ka kūtī nav jāiet visiem pēc kārtas, ka nedrīkst barot cūkas ar svaigas gaļas atliekām, ka jāmazgā zābaki, atgriežoties no meža, ka tūristi vai sēņotāji nedrīkst mest sviestmaižu atliekas mežā utt., uzskaita ierēdnis.
Briseles pārstāvis iesaka neaizrauties ar mežacūku izšaušanu. Dzīvnieki var sākt strauji migrēt, radot vēl lielāku risku citur. Viņš atzīst – cilvēka faktors nav prognozējams. «Pat ja kaimiņvalstī ir infekcija, cilvēki somās ved visu, arī cūkgaļu, kuras atlikumi pēc tam nonāk mājas cūkas silē.» PVD kopā ar muitniekiem šogad vien konfiscējis 14 tonnas gaļas produktu privātpersonu bagāžā.
«Viss atkarīgs no cilvēku rīcības un apzinības līmeņa. Mežacūka nevar aizskriet no Krievijas uz Vāciju. Toties, ja kāds tūrists ceļā no Krievijas, Baltkrievijas, Latvijas bagāžā ved inficētu gaļu, «autobāņa» malā ietur pusdienas, ēdot rupjmaizi ar speķi, un pārpalikumu nomet zemē, tad rodas problēma,» secina Briseles ierēdnis.
UZZIŅAI
Āfrikas cūku mēris Latvijā konstatēts 26. jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
Slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2. jūlija līdz 1. oktobrim noteikta vairākos Latgales novados. Par darbības koordināciju atbildīgs PVD, kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus vajadzīgos mēra apkarošanas pasākumus.
Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, bet fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.
