Āfrikas cūku mēris (ĀCM), kas izplatījies Latvijas austrumdaļā, liekot Igaunijas un Krievijas pierobežā izsludināt ārkārtas situāciju, Zemgalei varētu piezagties arī no Lietuvas, uzskata «Bauskas Dzīves» aptaujātie lauksaimnieki.
Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novadā zemnieki patlaban nav pārāk nobažījušies, jo ievērojot visstingrāko drošību.
Svešus kūtī nelaiž
Kādas mājsaimniecības īpašniece Iecavas novadā, saglabājot anonimitāti, «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka patlaban tur divus sivēnus. Parasti viņa audzējot pāris cūku pašu ģimenes vajadzībām. Saimniece no ĀCM nebaidoties: «Man kūtī valda tīrība un kārtība, nevienu svešu tur nelaižu. Tā nav vieta, kur kādam svešam kas meklējams. Sivēnus ņemu no pārbaudīta audzētāja, baroju ar pašas gatavotu barību, kur nav nekādu gaļas atlikumu no malas. Ar medniekiem mums nekāda sakara nav. Manus lopus regulāri pieskata laba veterinārārste.» Jāsargās pašiem, tad viss būs kārtībā, uzskata Iecavas puses cūkaudzētāja.
Anita Smilškalne, Vecumnieku pašvaldības lauku konsultante un liellopu saimniecības «Madaras» vadītāja Valles pagastā, «Bauskas Dzīvei» teic, ka ĀCM izplatības teritorija šķiet tālu un Vecumnieku novadā lielu cūku fermu nav, tomēr piesardzīgam jābūt katram. «Nedrīkst iet kūtī ar netīriem apaviem un apģērbu, īpaši, ja esi bijis citā lopu novietnē vai mežā. ĀCM mums ir tuvāk Lietuvā, ja draudi nāks uz mūsu pusi, jābūt gataviem ievērot ārkārtas situācijas noteikumus,» saka konsultante.
Viņa teic – cilvēki paši ir vieglprātīgi, vedot gaļu ārā no inficētās teritorijas, tāpēc ārpus tās neviens nedrīkst būt pārāk uzticīgs lētas gaļas piedāvātājam. «Zaudēt vienu vai pāris cūkas mazai saimniecībai var būt grūtāk nekā lielam kompleksam simts, tāpēc visiem jābūt ļoti piesardzīgiem.»
Lielajiem strikta kārtība
Bauskas novada Gailīšu pagasta cūku kompleksā «Uzvara-Strauti» par biodrošību atbildīgais veterinārārsts otrdien dienas vidū nebija sazvanāms, bet birojā «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka biodrošības nosacījumi tiek ievēroti.
Alekss Rasmusens, SIA «Gaižēni» līdzīpašnieks, kas Bauskas novadā vada divas fermas – «Skalderi» Īslīces pagastā un «Tunkūni» Brunavas pusē –, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka «neko nevar izslēgt»: «ĀCM «aizgāja» no Latgales uz Valku dažās dienās, un tas saistīts ar cilvēka faktoru. Nevaru apgalvot, ka Zemgali slimība neskars, viss atkarīgs no tā, kā tiks ievēroti drošības noteikumi.»
Kā stāsta A. Rasmusens, Cūkaudzētāju asociācijas un Pārtikas un veterinārā dienesta rīkotajās mācībās piedalās daudz mazo saimniecību īpašnieku, jo tieši piemājas saimniecībām ir lielākais risks inficēties ar ĀCM: «Tur viss ir mājas kārtībā un grūtāk ievērot biodrošību, īpaši, ja saimnieki paši riskē un slēpj kādus faktus.»
Draudi biznesam
«Ja ĀCM ienāks lielajās komercsaimniecībās, tad bizness jāslēdz,» atzīst A. Rasmusens, tomēr cerot, ka slimību izdosies apturēt. PVD paziņojis, ka sākta ap 40 tūkstošu cūku izkaušana Latgalē un Vidzemē. Zemnieki par to saņems kompensācijas 25 –115 eiro par vienu zaudēto cūku, apņemoties gadu neturēt šos mājlopus savā saimniecībā. Kopumā valdība kompensācijām piešķīrusi 1,5 miljonus eiro.
«Mūsu nozare jau tāpat runāja par zaudējumiem, bet pagaidām nevar pateikt, cik lielā apmērā būtu ĀCM radītie. Tam sekas būs eksporta slēgšana, var teikt – tirgus Austrumeiropā būs sagrauts,» bažījas cūku lielaudzētājs.
A. Rasmusens apstiprina, ka SIA «Gaižēni» fermās tiek ievērota visaugstākā biodrošība, darbinieki izglītoti, transporta kustība samazināta līdz minimumam, sveši netiek ielaisti. «Situācija ir pavisam nepatīkama, riski tik ātri nepazūd. Katram cūku turētājam jādara viss, lai pasargātu savu ganāmpulku,» uzsver uzņēmējs.
Slikta ziņa ir ĀCM atklāšana vienā no lielākajiem un modernākajiem Lietuvas kompleksiem «Idavang» Ignalinas apkaimē. Lietuvā ārkārtas situācija noteikta 17 pašvaldībās, arī pie Latvijas robežas Latgales pusē. Kaimiņvalsts cūkgaļas produktiem liegts imports vairākās Eiropas valstīs. Lietuvā arī sākta cūku izkaušana.
Otrdien par ĀCM situāciju videokonferencē pašvaldību vadītājus informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Videokonferenci var noskatīties Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapā lps.lv.
Inficēta gaļa var būt katrā ledusskapī
Dainis Arbidāns, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra veterinārmedicīnas eksperts:
«Uzskats, ka drošības un piesardzības pasākumi jāievēro vien pašiem cūku īpašniekiem ĀCM skartajā teritorijā, ir maldīgs un nepareizs. ĀCM vīrusu var pārnest jebkurš – kukaiņi, putni, plēsīgie zvēri, tostarp cilvēks. Par vilinoši zemu cenu lauku sētā iegādāta cūkgaļa var izrādīties inficēta un pārnest vīrusu tālāk. Izbraucot no inficētās zonas uz neinficēto, vīrusu var pārnest ar apaviem, rokām, kaut tikai nejauši aizskarot cūku novietnēs esošos priekšmetus.
Dzīvnieku novietnes jānorobežo no apkārtējās vides, ierīkojot žogus, lai tur neiekļūtu meža zvēri, klaiņojoši suņi un nepiederošas personas. Dzīvnieku novietņu ieejās un izejās obligāti jānovieto dezinfekcijas barjeras. Transports, kas iebrauc dzīvnieku novietnes teritorijā, jādezinficē kā pirms iebraukšanas, tā ārā braucot.
Bezatbildīgi rīkojas tie cilvēki, kuri ārkārtas situācijas teritorijā nokautās cūkas gaļu vēlas izvest ārpus tās. Nekāds kaitējums nerodas viņiem pašiem, lietojot uzturā inficēto cūkgaļu, taču cilvēki neaizdomājas, ka sunim pasviestais kauliņš vai kaķim iedotās gaļas gabaliņš var palikt apkārtējā vidē, kur to atrod un apēd savvaļas dzīvnieki, nogādājot ĀCM vīrusu tālāk.
ĀCM vīruss ir ļoti noturīgs. Vienīgais, ar ko to var iznīdēt, ir dezinfekcijas līdzekļi. Tiešā saulē vīruss var izdzīvot pat trīs mēnešus, īpaši labi tas «jūtas», sasaldēts ledusskapī. Ja vīrusa infekcija tiks ierobežota un jaunas saslimšanas nereģistrēs vismaz divus trīs mēnešus, varēs uzskatīt, ka slimību izdevies ierobežot.»
Visas instrukcijas par biodrošības ievērošanu Pārtikas un veterinārā dienesta interneta vietnē pvd.gov.lv.
