Latvijas lielāko cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju sanāksme pagājušajā nedēļā Gailīšu pagastā akcentēja problēmas, kas nozarē aktuālas jau ilgāku laiku.
Latvijas lielāko cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju sanāksme pagājušajā nedēļā Gailīšu pagastā akcentēja problēmas, kas nozarē aktuālas jau ilgāku laiku. Proti, Latvijas cukura iekšējā tirgus aizsardzība, cukurfabriku rekonstrukcija, mērķtiecīga valsts iedalīto subsīdiju sadale.
Rezolūciju iesniegs valdībai un Saeimas frakcijām
Sanāksmes dalībnieki vienojās par rezolūcijas sagatavošanu un nozarei būtisko problēmu neatliekamu risinājumu jau šajā gadā. Galvenie punkti dokumentā ir šādi: iesniegt Saeimai grozījumu priekšlikumus cukura likumā saistībā ar Eiropas Savienību; aizliegt ievest balto cukuru un pārtraukt licenču izniegšanas komisijas darbu; atjaunot subsīdijas cukurbiešu nozarei (šogad tās nav paredzētas) un novirzīt šo naudu fabriku rekonstrukcijai un jaudas palielināšanai.
Pēc aprēķiniem spriežot, Latvija var sevi nodrošināt ar pašražoto cukuru un valstī nav vajadzīgs ievest balto cukuru, kura aprite pilnībā nav kontrolējama. Ja fabrikas 30 tūkstoš tonnu saldvielas pārstrādā no jēlcukura, tad valsts patēriņš – 100 tūkstoš tonnu – tiktu garantēts. Šogad Latvijā paredzēts ievest 20 tūkstoš tonnu jēlcukura.
Par baltā cukura ievešanu cīnās saldumu ražotāji, kuri uzskata, ka viņiem ir izdevīgāk to izmantot eksportprodukcijas ražošanai. Izteiktas arī pretenzijas par vietējā cukura nepietiekamu kvalitāti. Tādējādi oficiāli piešķir atļaujas ievest balto cukuru.
Nozare attīstās
Sanāksmē piedalījās Latvijas zemkopības ministrs Andris Rāviņš. Viņš sacīja, ka cukurbiešu audzēšana un pārstrāde ir tās nozares, kas attīstās visstraujāk. Pērn pieaugums bija 30 procentu. Šogad noslēgto līgumu apjoms liecina par vēl lielāku kāpinājumu. Ministraprāt, subsīdijas varētu piešķirt pārstrādes uzņēmumu modernizēšanai. Priekšlikumi šajā sakarā jāiesniedz divu mēnešu laikā.
«Bauskas Dzīve» vairākkārt rakstījusi, ka cukurbiešu audzēšana pašlaik ir vienīgā nozare, kurā laucinieki saņem pretimnākšanu. Sēklas, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegāde tiek kreditēta, audzētāji norēķinās rudenī ar piegādāto ražu. Šie labvēlīgie nosacījumi veicinājuši nozares attīstību. Tieši šogad, kad nav skaidrības par graudu iepirkumu, daudzi zemkopji lielākas platības paredzējuši cukurbietēm, citi šo kultūru sāk audzēt. Ar nepilnu tūkstoti zemnieku, kuri gribēja audzēt saldās saknes, fabrikas līgumus nenoslēdza nepietiekamu pārstrādes jaudu dēļ.
Bauskas rajonā šogad paredzēts iesēt 5980 hektāru cukurbiešu, tas ir, par 1500 hekāriem vairāk nekā pagājušajā gadā. Rajonā un Latvijā, kā arī Baltijas valstīs lielākais cukurbiešu audzētājs ir klientu kooperatīvā sabiedrība «Uzvara–lauks», kas šopavasar plāno iesēt 600 hektāru. Sanāksmes dienā sabiedrība parādīja, kādu tehniku izmanto cukurbiešu audzēšanas modernajā tehnoloģijā.
Līdz 6. aprīlim Jelgavas cukurfabrika noslēgusi 292 līgumus par 270970 tonnām, Jēkabpils cukurfabrika – 657 līgumus par 146965 tonnām, Liepājas cukurfabrika – 665 līgumus par 159859 tonnām. Bauskas rajona lauksaimnieki šogad plāno izaudzēt 200000 tonnu cukurbiešu.
