Kopš Bauskas rajonā audzē cukurbietes, neviens gads nav bijis tik saspringts kā šis.
Kopš Bauskas rajonā audzē cukurbietes, neviens gads nav bijis tik saspringts kā šis. Publiskās akciju sabiedrības «Jēkabpils cukurfabrika» (JCF) neveiksmīgā bilance 1998. gada pārstrādes sezonā izraisījusi uzņēmuma finansu krīzi, kas, protams, skar arī lauksaimniekus. Avīzes atvērums veltīts cukurrūpniecības nozarei.
Pārrāvums nedrīkst būt cikla vidū
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uzņēmējdarbības katedras asociētais profesors Aivars Strautnieks ir mūsu valstī atzīta autoritāte cukurbiešu «lietās». Viņš «Bauskas Dzīvei» teica tā: «Cukurbiešu audzēšana ir process, kas sākas ar sēklas iekaisīšanu zemē, un to nevar pārtraukt kaut kur vidū. Teorētiski ir skaidrs, ka pašreizējo pārstrādes jaudu dēļ Jēkabpils cukurfabrikas darbu nedrīkst pārtraukt, lai neciestu cukurbiešu audzētāji. Divām pārējām fabrikām nav tādu jaudu, lai Jēkabpils zonā izaudzēto ražu pārstrādātu, iekļaujoties optimāla- jos termiņos. Ja sezona pārsniedz simt dienu, tad jārēķinās ar zaudējumiem. Lēmumu par fabrikas slēgšanu var pieņemt tikai cukurbiešu audzēšanas cikla beigās. Valsts funkcijas ir definēt, cik fabriku valstij vajadzīgs, un tas jādara laikus.»
Ministrs meklē risinājumu
Jaunais zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, pirms nedēļas apmeklēdams Bauskas rajonu, atzina, ka iepriekšējā valdība bijusi neizlēmīga par Jēkabpils cukurfabriku. Zemkopības ministrija pašlaik ir duālā situācijā. Ministra vārdiem izsakoties: «Mēs nevaram publiski uzaicināt, lai zemnieki ved bietes pārstrādei, jo nav zināms, vai par tām samaksās, un nevaram pateikt, ka fabrika ir maksātnespējīga, jo neviens kreditors oficiāli nav izvirzījis pretenzijas.»
Mūsu zemniekiem tika pasacīts, ka, analītiski izvērtējot JCF finansu situāciju, Zemkopības ministrija nesaredz uzņēmuma pozitīvu virzību, jo kreditoru saistī- bas pārsniedz divus miljonus latu. Pirms nedēļas tika apsvērta iespēja par JCF klientu cukurbiešu piegādi Jelgavas un Liepājas cukurfabrikām, protams, neizjaucot jau esošos grafikus. Tāds variants Bauskas rajona zemniekus nespēja apmierināt.
Šonedēļ Zemkopības ministrija, meklējot izeju šī gada ārkārtas situācijā, paredz veikt intervences pasākumus. Proti, valsts no tiem zemniekiem, kuri ir noslēguši piegādes līgumus ar Jēkabpils cukurfabriku, iepirks cukurbietes un samaksās uzņēmumam par pārstrādi. Ražas iepirkšanai noteikta intervences cena – Ls 17 par tonnu –, tas atbilst B kvotas cenai. Šiem pasākumiem pretimnākšanu apliecinājusi valdība, informē zemkopības ministra preses sekretāre Linda Melbārde. Finansējuma avoti būs: 50 procentu no subsīdijām, 50 procentu no valsts intervences fondiem.
Trešdien, 25. augustā, par Jēkabpils cukurfabriku spriests Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Jautājums tiek izvirzīts uz plenārsēdi, lai izdarītu grozījumus likumos «Par cukuru» un «Par Latvijas labības tirgu un Valsts labības rezervi».
«Bauskas Dzīves» aptaujātie lielākie cukurbiešu audzētāji atzīst, ka intervencē noteiktā cena radīs viņiem zaudējumus.
Modernā tehnoloģija un bezizeja
Klientu kooperatīvā sabiedrība «Uzvaralauks» ir lielākais cukurbiešu audzētājs Latvijā. Šogad iesēti 656 hektāri un noslēgts līgums par 20 tūkstoš tonnām. Pavasarī, lielās šaubīšanās laikā, sabiedrība nesteidzās ar sēju, bet, uzzinot, ka a/s «Latvijas Unibanka» piešķir kredītu JCF, riskēja un nesamazināja platības.
«Uzvaralauks» galvenā grāmatvede Silvija Rozenbaha informē, ka 1998. gadā cukurbiešu vienas ieskaites tonnas pašizmaksa bija Ls 16,21. Samaksā par vienu tonnu uzvarieši pagājušajā gadā saņēmuši Ls 23,10. Ražošanas izmaksas šogad ir paaugstinājušās un pēc pašreizējiem aprēķiniem cukurbiešu vienas ieskaites tonnas ražošanai tās sasniegs Ls 18,32. Saņemot Ls 17 par tonnu, audzētājiem jācieš lieli zaudējumi.
Gan «Uzvaralauks», gan citi audzētāji iegādājušies jaunu tehniku un apguvuši cukurbiešu audzēšanas moderno tehnoloģiju. Bankrots šajā nozarē nozīmē bezizeju daudziem mūsu rajona lauksaimniekiem. Pēdējos gados taču ievērojami samazinājušies arī ieņēmumi par graudiem.
Galvenais – Latvijas cukura tirgus sakārtošana
SIA «Latvijas cukurs» ģenerāldirektore Emerita Buķele ir iedziļinājusies triju Latvijas cukurfabriku darbā. Viņasprāt, Jēkabpilī inerti darbojas akciju sabiedrības valde un padome. Fabrikas kritiskajā periodā nebija jūtams, ka tās aicinātu cukurbiešu audzētājus kopīgiem spēkiem cīnīties.
Sastrēgums Latvijas cukura tirgū, kad vēl nav pārdots ap 10 tūkstoš tonnu no pērn saražotā, nav nekas jauns. Pieaugot produk- cijas apjomam, problēma tikai saasinās. Kamēr valstī ievedīs lēto un nekvalitatīvo kontrabandas cukuru, Latvijas ražotāji mocīsies, secina E. Buķele. Jaunā valdība solījusi maksimāli vērsties pret nelegālo tirdzniecību, un veiksme šajā cīņā varētu palīdzēt stabilizēt cukura tirgu. Domājot par tā efektīvu sakārtošanu, Ministru kabinetam katra gada sākumā pēc cukura tirgus bilances novērtēšanas vajadzētu nosaukt valsts patēriņam nepieciešamo cukura apjomu fabrikām un cukurbiešu kvotu zemniekiem. Tas radītu zināmu konkurenci, stabilizētu pārstrādes izmaksas un radītu drošības izjūtu audzētājiem, spriež SIA «Latvijas cukurs» ģenerāldirektore.
Nokavētais pareizais variants
Mūsu rajona lauksaimnieki par cukurbietēm tik daudz galvu lauzījuši un tik daudz variantu apsvēruši, ka varētu sarakstīt disertāciju. Paju sabiedrības «Līdums» valdes priekšsēdētājs Aivars Upenieks atgādina, ka šopavasar Bauskas rajona cukurbiešu audzētāji bija izlēmuši no pašreizējiem akciju kontrolpaketes turētājiem «Latgale Sugar Company» atpirkt viņu daļu, notika pat vienošanās par cenu. Taču valdība neatbalstīja šo iniciatīvu. Secinājums nepārprotams – Jēkabpils fabrikas privatizācija ir bijusi neveiksmīga, jo galvenā investora intereses nesaistās ar cukurbiešu audzēšanu.
Laikus zinot nozares nākotni, Bauskas rajonam vēl var būt manevra iespējas, pārstrukturējot lauksaimniecisko ražošanu. Bet ko iesāks Jēkabpils, zaudējot tik lielu uzņēmumu un tik daudz darba vietu?
Fabrika nomaksājusi visus nodokļus
Būdami Bauskā, JCF ģenerāldirektors Tālivaldis Puga un galvenais agronoms Gundars Celmiņš nepieļāva domu, ka fabrika varētu darbu neuzsākt. Tika skaidrots, kāda būs darba organizā- cija un cukurbiešu pieņemšana Iecavā. Audzētāji par vairākiem nosacījumiem iebilda un izstrādāja savus priekšlikumus. Proti, ņemot vērā šī gada gaidāmo cukurbiešu ražu, kas tiek prognozēta zemāka par plānoto, baušķenieki prasa piegādes grafiku sakārtot tā, lai saknes nebūtu jāieziemo glabāšanai. Mūsu zemnieki prasa maksimāli noslogot fabrikas pārstrādes jaudu, lai nerastos cukurbiešu uzkrājumi un cukura zudumi pārstrādes procesā, kā arī nodrošināt precīzu pieņemšanas grafiku Iecavā un septiņu dienu darba nedēļu. Cukurbiešu audzētāji 19. augustā notikušajā sanāksmē apņēmās ziedot uzņēmumam vienu latu no samaksas par vienu tonnu un tādējādi parādīja gatavību stabilizēt uzņēmuma darbību.
T. Puga «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka fabrikai nav nekādu nodokļu parādu, ar valsti visas saistības ir izpildītas.
Banka nevar ņemt visu atbildību uz sevi
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar JCF galveno kreditoru akciju sabiedrību «Latvijas Unibanka». Tās viceprezidents Kazimirs Šļakota informēja, ka banka nav apstiprinājusi JCF neapmaksātās kredīta daļas pagarinājumu. «Unibankas» kredīta atmaksas termiņš ir šī gada septembra beigas. Citiem kreditoriem tas ir vēl ātrāk – 1. septembris. K. Šļakota saka: «Mēs nevaram pakļaut nesaprātīgam riskam savus klientus, jo bankā ir viņu nauda. Vērosim, ko darīs citi kreditori, vai noslēgs ar fabriku vienošanos par termiņu pagarinājumu. Fabrikai nav paveicies ar cukura tirgošanu. Ja būtu izdevies pārdot visu atlikumu, tad problēmas nerastos. Galvenā atbildība par fabriku tomēr jāuzņemas akcionāriem, vajadzīgs viņu ieguldījums. Bankai saglabājas bažas, vai pēc pagājušā gada neveiksmīgās pārstrādes sezonas fabrika spēs nodrošināt pareizo tehnoloģiju. Tikai prakse parādīs, cik strādātvarošs ir uzņēmums.»
Vecajām rūpnīcām nav tālas nākotnes
1998. gads veiksmīgs bija Jelgavas un Liepājas cukurfabrikām. Nenoliedzami, ka notiek ietekmes sfēras sadale, ko Jēkabpils cukurfabrikas zonas klienti jau jūt. Visnedrošākā, protams, ir Jēkabpils nākotne.
Pieļaujot, ka Jelgavas fabrikas pārstrādes jauda varētu sasniegt 3000 tonnu diennaktī un tā spētu pieņemt visas Bauskas rajonā izaudzētās cukurbietes, tomēr netiek ņemta vērā tālāka nākotne. Latvija taču plāno iestāties Eiropas Savienībā. Pēc tās stingrajām direktīvām tāda veida pārstrādes uzņēmums, kāda ir Jelgavas cukurfabrika, nevarētu atrasties pilsētas vidū. To apstiprina ne tikai firmas «Strube Dieckmann» pārstāvis Latvijā Sergejs Kataņenko. Par Latvijas cukurrūpniecības tālāku nākotni pašlaik konkrēti domāts netiek, taču radikāls variants būtu – viena jauna un moderna rūpnīca, kas atbilst visiem ekonomiskajiem un ekoloģiskajiem kritērijiem.
