Šogad biežāk nekā parasti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem no cilvēku apdzīvotām telpām bija jāiznes čūskas.
Šogad biežāk nekā parasti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem no cilvēku apdzīvotām telpām bija jāiznes čūskas.
Aģentūras LETA aptaujātie speciālisti skaidro, ka rāpuļi karstā laikā mēģina rast patvērumu vēsākās vietās. Kā aģentūrai LETA pieļāva Zooloģiskā dārza (ZD) informācijas nodaļas vadītājs Ingmārs Līdaka, čūskām karstajos laika apstākļos ir grūti atrast slēptuves, kur pārlaist šādu versmi. Turklāt karstums šiem rāpuļiem ir daudz bīstamāks nekā aukstums. I. Līdaka gan atzīmēja, ka viņam nav zināms, vai Latvijā vienīgās indīgās čūskas – odzes – būtu ielīdušas cilvēku apdzīvotās telpās. Savukārt par to, ka zalktis mēģina rast patvērumu sabiedriskās vietās, esot dzirdēts gana daudz. I. Līdaka piebilda, ka senči zalkti uzskatījuši par mājas svētību.
Arī ZD zoologs Ivars Caune aģentūrai LETA apliecināja, ka visbiežāk pie cilvēku apdzīvotām vietām pulcējas zalkši, it īpaši pie tām, kur tuvumā ir ūdenstilpes un kur čūskas var atrast savu iecienīto barību – vardes. Savukārt odžu pamatbarība ir peles, tāpēc tās pie cilvēku mājokļiem nav bieži sastopamas.
Arī Latvijas Universitātes (LU) doktors Kārlis Vismanis aģentūrai LETA sacīja, ka karstā laikā čūskas kļūst īpaši aktīvas vēsākas vietas meklējumos. LU doktors norādīja, ka čūskas ir aizsargājami rāpuļi, tās nevar sist, jo dabai ir ļoti derīgas – apēd peles un kaitēkļus. Turklāt odžu inde tiek izmantota medicīnā.
