Daudz lielāka nozīme veselības saglabāšanā ir D vitamīnam, nekā pirms kāda laika tika uzskatīts. To mūsu organisms ražo pats ar ādas palīdzību, tādējādi mūsu āda kļūst par dziedzeri – endokrīnu orgānu. «Euroaptiekas» farmaceiti atzīst, ka saules hormons ir neatsverams ne tikai kaulu, bet gandrīz visu orgānu veselības uzturēšanā. D vitamīna trūkumam ir liela nozīme gandrīz visu hronisku slimību attīstībā.
«Mūsu platuma grādos 80 – 90 procentiem iedzīvotāju trūkst D vitamīna, īpaši ziemā. Vasara un siltie rudens mēneši ir laiks, kad organismam jāļauj šo svarīgo hormonu saražot, pēc iespējas vairāk atrodoties nevis slēgtās telpās un automašīnās, bet gan svaigā gaisā. Mūsu dzīves stils lielā mērā ietekmē to, vai sasmelsimies saules hormonu vai ne. Vasarā D vitamīna daudzums organismā var palielināties līdz pat divām reizēm,» skaidro «Euroaptiekas» farmaceite Ieva Zvagule.
Ejam gaismā!
Saule un gaisma sniedz vēl daudz citu pozitīvu ieguvumu. Saules infrasarkanie stari veicina kolagēna sintēzi ādā. Gaisma nepieciešama melatonīna producēšanai, kas liek justies labi dienas/nakts ritmā un palīdz izvairīties no depresijas. Tādēļ ar pacietību un saprātīgi vajadzētu izmantot sauli savas veselības labā.
Lai veicinātu D vitamīna veidošanos, nav jāuzturas saulē visu dienu. Daudz nedos ne agrie rīta, ne vēlie vakara saules stari. Fiziķi ir aprēķinājuši, ka UV stari Zemi vismazāk sasniedz, kad saule pie debesīm atrodas zemāk par 450. Vasarā tas ir pirms pulksten 10 un pēc pulksten 16, bet no oktobra līdz februārim – diemžēl visu laiku. D vitamīna produkcijai vispiemērotākais ir pusdienlaiks, jo tad UV starojumu vismazāk absorbē atmosfēra. Tā kā vasaras pusdienlaikā parasti ir vislielākais karstums un cilvēki no tā vairās, arī vasaras nogalē daudziem vērojams D vitamīna trūkums.
Deficīta noteikšana – pavisam vienkārša
«Euroaptiekas» farmaceite uzsver, ka D vitamīna deficītu vai nepietiekamību var ļoti vienkārši noteikt, veicot asins analīzes. «Bieži vien cilvēki domā, ka citiem varētu būt D vitamīna deficīts, bet pašam jau nu gan ne. Tomēr ārsti iesaka laiku pa laikam veikt analīzes, lai nepieciešamības gadījumā noteiktu labāku terapiju. Ja cilvēks ilgstoši nerādās saulē, var gadīties, ka krājumi zūd. Saules hormona krājumi katram atšķiras, piemēram, cilvēkiem ar lieko svaru daļa D vitamīna uzkrājas taukaudos. Parasti trijās četrās nedēļās vitamīna rezerves asinīs samazinās pat par pusi, ja tās netiek atjaunotas, kā tas ir ziemā,» stāsta Ieva Zvagule.
Pretēji pieņēmumiem, izrādās, ka vismazākais D vitamīna deficīts ir maziem bērniem, taču tam ir skaidrojums – rahīta profilakses programmā visi mazuļi saņem D vitamīnu. Otrajā dzīves gadā šī terapija parasti tiek pārtraukta, jo tad bērni paši var skraidīt un rotaļāties brīvā dabā, uzņemot nepieciešamo vitamīnu. Mūsdienās bērni daudz vairāk laika pavada telpās nekā svaigā gaisā. Vērts atcerēties – ja ģimene dodas brīvā dabā, bērna āda jāieziež ar saules aizsargkrēmu. Farmaceite atgādina, ka svarīgi lietot krēmu, taču to nevajadzētu pārspīlēt, ja nav izteiktu indikāciju.
Ko iesākt ziemā?
Tiem, kam vasaras beigās D vitamīns teju sasniedz normu, jārēķinās, ka ziemā būs tā deficīts, tādēļ vajadzētu uzņemt D vitamīnu papildus. Pats cilvēks D vitamīna trūkumu ne vienmēr var just. Uz to norāda dažas pazīmes – biežāka saaukstēšanās, miegainums dienas laikā, nomāktība un apātija, paaugstināts asinsspiediens.
Sievietes grūtniecības laikā nedrīkst aizmirst par D vitamīna uzņemšanu, atgādina Ieva Zvagule: «Lai arī vislabāk D vitamīnu ir saņemt no saules, to iespējams darīt arī mākslīgi ar atbilstīgiem ārsta nozīmētiem preparātiem. Aptiekā, konsultējoties ar farmaceitu, iespējams iegādāties uztura bagātinātājus, kas satur D vitamīnu. Minimāli D vitamīnu var uzņemt ar dažiem dzīvnieku valsts produktiem – treknajām zivīm, olu dzeltenumu, pienu un sviestu. Lai dzīvesprieks un dzīves kvalitāte uzlabotos, svarīgi sekot līdzi D vitamīna rezervēm organismā.»
