Tevi aizrauj norises dabā? Vēlies iegūt jaunus paziņas? Varbūt vienkārši gribi paveikt ko lietderīgu? Tas viss ir iespējams, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedriskā monitoringa programmā, dodoties vērot dabu, paveroties tajā ar redzīgāku skatienu, iegūstot gan zināšanas, gan sapratni par tās norisēm. Tas ir Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistu aicinājums iedzīvotājiem, kas lasāms iestādes interneta mājaslapā daba.gov.lv.
Mācību ekskursijas
Dabas vērotāju kustībā iesaistījusies grupa Rundāles novada ļaužu, kuriem rīkoti īpaši mācību semināri, kā pareizāk vadīt monitoringu dabā, kā iegūt datus un kur tos likt. Praksē apgūta dižkoku mērīšana Svitenes parkā, gājputnu vērošana ar speciālām palīgierīcēm Pilsrundālē.
Mācības un šovasar rīkotie divi pieredzes braucieni – 3. jūlijā uz Ķemeru nacionālo parku un 7. augustā uz Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu – bijuši iespējami, piedaloties Zemgales Plānošanas reģiona vadītajā projektā «Protected Areas» (latv. val. – ‘aizsargājamās teritorijas’), kurā viena no partnerēm ir Rundāles novada dome, stāsta projekta vadītāja asistente Kristīne Kociņa.
Vides draugu grupā ir novada pedagogi, seniori, skolēni. Apguvuši pamatprasmes, kā pareizi vērot putnus, kā mērāmi koki, kā noteikt, kurš «tēmē» uz dižkoku, kurš ne. Mārtiņš Čerļenoks pētī, mēra un veido datubāzi par kokiem Svitenes parkā. Puisis atzīst, ka nodarbošanās aizrauj. Gunta Novika vērojusi stārķu uzvedību savas mājas tuvumā, par to rakstījusi «Bauskas Dzīve». Daudzus gadus ar dabas novērojumiem aizrāvies rundālietis Zigurds Gustiņš.
Neieraugāmā vabole
Semināros un mācību ekskursijās var uzzināt daudz jauna un mācīties novērtēt gan tuvākās apkaimes, gan Latvijas dabas vērtības kopumā. Iegūta informācija, ka mūsu zeme ir viena no retajām, kurā vēl ir pietiekami daudz vecu dobumainu koku. Šeit mīt 15 procenti no visas pasaules lapkoku praulgraužiem. Vabole savulaik izpelnījusies Gada kukaiņa titulu.
Kā Ķemeru nacionālajā parkā rundāliešiem stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Ilze Vanaga, praulgrauzis ir vabole, kas apdzīvo vecus, liela apkārtmēra dzīvus kokus ar dobumiem. Kāpuri barojas ar prauliem un koku nepamet. Arī pieaugušas vaboles reti pamet «dzimto» koka dobumu, tāpēc dabā tās ir grūti novērojamas. To klātbūtni var noteikt pēc ekskrementiem. Lapkoku praulgrauzis ir visvairāk aizsargājamā kukaiņu suga pasaulē, jo to stipri apdraud veco dobumaino koku skaita samazināšanās.
Lapkoku praulgrauža sastopamība Latvijā vēl nav pilnīgi izpētīta. Te darbalauks vides draugiem. Sabiedrisko ekspertu novērojumu dati izmantojami informācijas precizēšanai par sugas izplatību Latvijā. Arī rundālieši piedalās šajā darbā. Valda Ērmane, kura ir aizrautīga dabas vērotāja, bija savākusi iespējamās praulgrauža kakas un atvedusi uz Ķemeriem speciālistiem, lai noteiktu, vai tās pieder šai aizsargājamai vabolei un vai tā mīt Rundāles pils meža koku dobumos.
Dabas parka «Bauska» teritorijā arī dzīvo praulgrauzis. Par to izlikta informācija pie Ziedoņu parka Rundāles novadā.
Zosu ezers
Lapkoku praulgrauzi, tāpat kā daudzas citas dzīvās radības, var dēvēt par «lietussarga sugu». Ekoloģijā un dabas aizsardzībā šis termins parādījies nesen. Tā apzīmē sugas, kuras aizsargājot tiek saudzētas daudzas citas dzīvnieku, putnu, augu un sēņu sugas. Tēlaini izsakoties, tās kā liels lietussargs aizsedz pārējās sugas, un, kamēr lietussargs pār šīm sugām plešas, tikmēr to eksistencei briesmas nedraud. Saprotams, ka kukaiņu un vaboļu daudzums ietekmē, piemēram, putnu izdzīvošanu.
Par putniem rundālieši daudz uzzināja Kaņiera ezerā. Tas ir putnu un zivju krājumu ziņā viens no bagātākajiem ezeriem Latvijā. Šeit mīt līdakas, plauži, raudas, ruduļi, līņi, karūsas, ālanti, vīķes, auslejas, asari, ķīši, trīsadatu stagari, kurus gan redzējusi neesmu, bet skan
labi…
Kaņiera ezerā konstatētas 237 putnu sugas, kopā Latvijā ir reģistrētas 342. Ezers kopš 1989. gada iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā. Tā kā tas ir cieši aizaudzis ar niedrēm un citiem augiem, piekļūšana tuvu putniem bija apgrūtināta. Visu ezeru var pārredzēt no putnu vērošanas torņa, bet pastaiga pa dēļu taku caur vējā sanošām niedrēm ir dziednieciski nomierinoša arī tiem, kuri nemakšķerē un putnus nevēro.
Speciāliste Ilze Vanga atgādina, ka par ezera vēsturisko nozīmīgumu putniem liecina jau tā nosaukums – lībiešu izcelsmes vārds «kaņieris» nozīmē ‘zosu ezers’.
Ķemertiņš no Ķemeriem?
Ķemeru nacionālā parka pludmalē Rundāles dabas draugi mācījās saskatīt plašākas vides iespējas, ne tikai sauļošanos un peldēšanos. Koki, kāpas sargājošā sālsvirza – augs, kas spēj noturēt smiltis. Jūras izskalotie gliemeži, ūdensaugi, kam katram sava īpašā vērtība dabas sistēmā.
Rundālieši apskatīja Dunduru pļavas – meža ieskautas pļavas, kurās 120 hektāru aplokā vairākus gadus mājvietu raduši savvaļas zirgi un taurgovis. Pļavās var novērot Eiropā aizsargājamu sugu putnus – mazo ērgli, griezi, ja paveicas, arī jūras ērgli un melno stārķi. Caur pļavām līkumus met Slampes upīte, šeit īstenots Latvijā pirmais upes atjaunošanas projekts, savulaik par meliorācijas grāvi pārvērstu ūdens teci no jauna izveidojot par upi.
Slokas ezera takā bija iespēja saost un apskatīt sēravota vietas un dažādus meža biotopus. Ķemeru apkārtnē virszemē izplūst vairāk nekā 30 sēravotu. Zigurds Gustiņš zināja stāstīt, ka Ķemeru smakojošie sēravoti esot iegansts, kālab radies tautā lietotais mazmājiņu apzīmējošais vārds ‘ķemertiņš’.
UZZIŅAI
Projekta «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Zemgalē un Ziemeļlietuvā apsaimniekošanas uzlabošana, radot ilgtspējīgu pamatu dabas teritoriju saudzīgai izmantošanai un dabas vērtību saglabāšanai» (īsais nosaukums – «Protected Areas») aktivitātes Rundāles novadā:
darbojas sabiedriskā vides monitoringa grupa;
tikšanās ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, iegūtas zināšanas par monitoringa būtību, tā norises gaitu un rezultātu izmantošanu;
praksē apgūta dižkoku mērīšana Svitenes parkā, gājputnu vērošana ar speciālām palīgierīcēm Pilsrundālē;
pieredzes braucieni uz Ķemeru nacionālo parku un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu;
pirmo reizi Latvijā īstenota arheoloģiskā pārrakuma aizbēršana Mežotnes pilskalnā, izstrādāts tehniskais projekts apgaismotai autostāvvietai pie Mežotnes baznīcas.
Avots: Rundāles novada dome
Ķemeru nacionālais parks – valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Izveidots, lai saglabātu dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.
Platība – ap 36 tūkstoši hektāru.
Galvenās dabas vērtības – meži, purvi, pļavas, ezeri, jūras piekraste, sēravoti, zīdītājdzīvnieki, putni, kukaiņi un zirnekļi, augu valsts.
Avots: www.daba.gov.lv
