Kad atnācis rudens un tuvojas ziema, atmiņas kavējas laikā, kas pagājis kopš pērnās ziemas.
Kad atnācis rudens un tuvojas ziema, atmiņas kavējas laikā, kas pagājis kopš pērnās ziemas. Tad mans iecienītākais transporta līdzeklis bija divritenis. Šādi pārvietojoties, vislabāk var izjust apkārtnes krāsas, smaržas un vēju. Bieži var atklāt arī ko jaunu it kā jau pazīstamās vietās. Šogad šāds atradums man bija kāds nomaļāks ceļa posms pie pašas Bauskas robežas. Pavasarī šeit brīnumaini skaisti ziedēja ābeles, radot baltas ziedu kupenas ceļa malās. Pēc tam ceriņi radīja violetas ziedu kupenas un fantastiskas smaržas viļņus. Pavasarī var sajust, protams, arī dūmu smaržu, kas brīžam kļūst uzmācīga.
Vasara nāk ar savām smaržām. Ar tikko pļautas zāles un liepziedu smaržām, kas uzvēdī pēkšņi no kādas ceļa malas vai līkuma.
Rudens. Krītošu lapu un ābolu aromāts. Siltā rudens dienā pa lauku ceļu braucot ar divriteni, uz sejas var sajust atvasaras saules starus un zirnekļu pavedienus, bet gaisā atkal virmo dūmu smarža. Loks noslēdzies. Drīz apkārtnē iemājos vienīgā – sala – smarža. Tā, mainoties krāsām un smaržām, rit laiks. Tas aiziet neatgriezeniski, bet krāsas un smaržas atgriezīsies līdz ar gājputniem. Taču pagaidām baudīsim esošās. Apsveicu ar jaunu smaržu un krāsu atnākšanu. Lai visiem veicas!
