Kāpēc iedzīvotāji ar novēlošanos tiek informēti par Bauskas dabas parka izveidi? Kādēļ bija nepieciešams radīt īpaši aizsargājamu teritoriju? Ar ko dabas parks atšķiras no parasta parka?
Kāpēc iedzīvotāji ar novēlošanos tiek informēti par Bauskas dabas parka izveidi? Kādēļ bija nepieciešams radīt īpaši aizsargājamu teritoriju? Ar ko dabas parks atšķiras no parasta parka?
Atbildes uz šiem jautājumiem “Bauskas Dzīve” mēģināja rast sarunā ar Jelga vas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) Bauskas rajona inspektoriem AIVARU LEGZDIŅU un VALĒRIJU GABRĀNU.
Informēt kļuvis sarežģīti
Droši vien visi 536 Bauskas dabas parkā dzīvojošie zemes īpašnieki jau saņēmuši JRVP informatīvas vēstules par jaunās struktūras izveidi un saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamā teritorijā. Ministru kabinets (MK) objektu apstiprināja jau februārī, taču ziņa par to iedzīvotājus sasniegusi tikai tagad.
Aivars Legzdiņš min iemeslus, kāpēc informācijas izplatīšana tik ilgi kavējusies: “Līdz 2003. gada 1. janvārim Vides ministrija bija noteikusi, ka sabiedrības informēšana par jaunizveidotām aizsargājamām teritorijām jāveic reģionālajām vides pārvaldēm. Pēc tam ministrija radīja jaunu struktūru – Dabas aizsardzības pārvaldi – un tai deleģēja minēto funkciju. Acīmredzot pārvalde ar jaunajiem pienākumiem netika galā, jo 2004. gada 18. augustā vides ministrs izdeva jaunu rīkojumu, sabiedrības informēšanu atkal uzdodot reģionālajām pārvaldēm. Rīkojumā noteikts, ka ziņas par jaunām aizsargājamām teritorijām iedzīvotājiem jāizsūta līdz 2004. gada 1. decembrim. To esam izdarījuši jau novembrī.”
Reāla plāna vēl nav
Acīmredzot birokrātiskie ierobežojumi liedz inspektoriem rakstīt informatīvas vēstules saprotamā, “cilvēciskā” valodā. Iedzīvotājiem tiek sūtīta MK 2003. gada 22. jūlija dokumenta (Nr. 415) kopija “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kuras fragmentā ir uzskaitītas dabas parkos aizliegtās darbības. Vēstulei pievienota Bauskas dabas parka miniatūra karte bez komentāriem.
MK dokumentā vairākkārt minētas atsauces uz teritorijas dabas aizsardzības plānu, kurā jābūt fiksētām un atrunātām itin visām darbībām, lai nodrošinātu dabas un kultūrvides vērtību saglabāšanu. Taču izrādās, Bauskas dabas parkam šāds plāns vēl nemaz nav izstrādāts. To apstiprina arī vides inspektori Aivars Legzdiņš un Valērijs Gabrāns. Viņi piemetina, ka plāna svarīga sastāvdaļa ir teritoriju zonējums. Atkarībā no tā, kurā aizsardzības zonā infrastruktūras objekti atrodas, tiek noteikti atšķirīgi ierobežojumi. Dabas aizsardzības plānus neizstrādā reģionālās vides pārvaldes, tās var vienīgi ierosināt šim nolūkam piesaistīt valsts budžeta līdzekļus. Aivars Legzdiņš norāda, ka Bauskas dabas parka aizsardzības plāna izstrādes iniciatīvu uzņēmusies rajona Padome.
Process būs ilgstošs
Mareks Šlihta, Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs, laikrakstam “Bauskas Dzīvei” sniedza skaidrojumu: “Jau ir veikta aizsargājamās teritorijas priekšizpēte un notikušas sarunas ar Vides ministrijas un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem. Zināma arī norises procedūra, uzaicināti eksperti. Vispirms nepieciešama visu biotopu inventarizācija dabā. Tad šie pētījumi būs “jāpārnes uz papīra”. Process ritēs uzraudzības komisijas stingrā kontrolē, kā to paredz likums. Aizsardzības plāna sagatavošanai Bauskas dabas parkam būs nepieciešami apmēram 1,3 gadi.
Taču lēmums par minētā dokumenta izstrādi vēl nav pieņemts. Mums ir jāizraugās viens no diviem iespējamiem variantiem: valsts budžeta līdzekļu piesaiste, ja plāna izstrādi ierosinās reģionālā vides pārvalde, vai arī finansējums ir jāmeklē rajona Padomei. Tikai pēc tam lēmumu varēs pieņemt.
Šī gada oktobrī rajona Padomē izveidota Lielupes augšteces konsultatīvā padome. Tās pirmā sēde notika 1. decembrī, kad dažādu nozaru 13 speciālisti sastādīja 2005. gada darba plānu, nosakot prioritāti – dabas parka robežu precizēšana.”
Jāprecizē teritorijas robežas
Dabas parka teritorijā iekļauta Bauskas vecpilsēta. Tas nozīmē, ka visi MK noteikumos paredzētie ierobežojumi attiecas arī uz šo teritoriju, radot ne mazumu pretrunu. Mareks Šlihta min raksturīgu piemēru: “Aizliegto darbību vidū fiksēti apmeklētāju pārvietošanās ierobežojumi dabas parkā. Ja cilvēku skaits Rātslaukumā pārsniegs 50, vai tad būs vajadzīga speciāla atļauja? Tā ir nesaprotama ačgārnība, kas pierāda dabas parka robežu precizēšanas nepieciešamību. Pašlaik spēkā esošie aizliegumi var kļūt par infrastruktūras attīstības nopietnu traucēkli.”
Starp citu, arī SIA “Bauskas Dzīve” redakcijas ēka un zeme ietilpst dabas parka teritorijā. Taču iestādes direktors Juris Gailis līdz šī gada 3. decembrim vides inspektoru vēstuli nav saņēmis, tāpēc zemes īpašniece – SIA “Bauskas Dzīve” – nav informēta par ierobežojumiem.
Kamēr nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, parka teritorijā dzīvojošajiem visas MK noteikumos fiksētās darbības jāsaskaņo ar JRVP, lai tiktu ievērotas “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju noteikumu” prasības. To atgādina Aivars Legzdiņš.
Liegums līdzināsies barjerai
Parks un dabas parks ir divi atšķirīgi jēdzieni, skaidro Valērijs Gabrāns. Dabas parka noteicošā pazīme ir kultūrvēsturiska ainava un vides daudzveidība. Tātad Bauskas dabas parks nekad nekļūs par pastaigu vietu ar stingri iezīmētām alejām kā Rundālē, jo objekta mērķis ir saglabāt pašreizējo kultūrvidi, nebūvējot jaunus rūpniecības objektus, nesadrumstalojot teritoriju, neizcērtot mežus, nepārveidojot ūdenstilpes.
“Neviena saimnieka intereses dabas parkā netiks aizskartas. Tas attiecas arī uz ražotnēm, kas šeit izvietotas, kā, piemēram, SIA “Klippan-Saule”, “Kronis”, bijušo iesala cehu Rīgas ielā. Uzņēmumu darbību reglamentē “Likums par piesārņojumu”, un visi ražotāji regulāri maksā dabas resursu nodokli. Taču skaidrs arī tas, ka nākotnē Bauskas pievārtē mēģinās ielauzties industrija, jo rajons atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā vietā. Tad īpaši aizsargājamā teritorija – dabas parks – kļūs par likumīgu barjeru, lai kultūrvidi saglabātu neskartu. Vai tiešām mēs gribētu, lai kādu ražotni no Dienvidkorejas pārceltu, piemēram, uz Lepšām, jo Latvijā ir lētāks darbaspēks?” pārliecību pauž Aivars Legzdiņš.
Aizsardzības statuss zemes īpašniekiem sniedz arī vairākas priekšrocības Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu piesaistē. Valērijs Gabrāns atklāj, ka iespējas saņemt ES naudu ceļu uzlabošanas, dabas taku veidošanas, tiltu būves, viesu māju celtniecības projektiem Bauskas dabas parkā ir daudz lielākas nekā teritorijās bez īpaša aizsardzības statusa. Protams, saimnieciskām darbībām jāatbilst dabas parka mērķiem un uzdevumiem.
Iebildumi nevarētu rasties
Nopietni apsverot vides inspektoru skaidrojumus, pret Bauskas dabas parka izveidi ievērojami iebildumi nevarētu rasties, jo mērķi ir skaidri formulēti. Bažas gan rada teritorijas diezgan dīvainās robežas, ko ar vienkāršu loģiku ir grūti pamatot.
Taču iedzīvotāji joprojām uzskata, ka nav pietiekami informēti par aizsargājamo objektu. Baušķeniece Velga Pumpute, kuras īpašums atrodas Ziedoņu ielā, atzīst: “Mēs saņēmām vides pārvaldes vēstuli un mājās to apspriedām. Sapratu vien to, kas mums ir aizliegts. Kāds labums no parka būs sabiedrībai, tā arī neuzzināju. Pagājušajā gadā piedalījos iedzīvotāju sanāksmē pilsētas Domē, kur mūs informēja par aizsardzības statusa piešķiršanu teritorijai. Toreiz vēl nebija skaidrības par dabas parka robežām. Solīja, ka tiks rīkotas vairākas iedzīvotāju sanāksmes, bet tās nenotika. Pēkšņi attapāmies dabas parkā bez jebkādiem paskaidrojumiem.”
***
Uzziņai
– Bauskas dabas parka statusu 2004. gadā apstiprinājis Ministru kabinets.
– Parka platība – 1079 hektāri. Parks aizņem daļu Bauskas pilsētas, Codes, Mežotnes un Rundāles pagasta teritoriju un iekļauts Eiropas īpaši aizsargājamo dabas objektu sistēmā “Natura 2000”.
– Dabas vērtības – kultūrainava, dolomīta iežu atsegumi Mēmeles, Mūsas, Lielupes kraujās, kaļķiežu atsegumi, upes nēģu un vimbu nārsta vietas, Latvijā īpaši aizsargājami biotopi.
– Parka teritorijā dzīvo 536 zemes īpašnieki un lietotāji.
