Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) rīkotos seminārus par «dabas skaitīšanu» Iecavā un Vecumnieku novada Bārbelē oktobra vidū apmeklēja vairāk nekā 20 mežu īpašnieku.
Par pusi mazāks meža saimnieku skaits noklausījās padomus par Eiropas atbalsta saņemšanu meža uzlabošanai, vēsta MKPC speciāliste Rita Daščiora.
Biotopu kartēšana
Lielāko interesentu skaitu pulcēja projekta «Dabas skaitīšana» vadītājas Irisas Mukānes prezentācija. Viņa skaidroja, kā līdz 2019. gadam Latvijā rit biotopu noteikšana un dabas vērtību kartēšana Latvijas pļavās, purvājos un mežos.
Kā skaidro speciāliste, kartēšana rit Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem jeb teritorijām ar noteiktiem apstākļiem, ko apdzīvo konkrētas dzīvnieku vai augu sugas. Dabas vērtības noteic, uz kartēm poligonu veidā atzīmējot biotopus, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, kā arī par katru poligonu jeb biotopa atradni aizpildot anketu.
Projekta eksperti nepārbauda mežaudzes ar izcirtumiem, kas jaunākas par 50 gadiem, platības, kur biotopu kartēšana notikusi pēdējo 18 mēnešu laikā, akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» (LVM) mežizstrādei sagatavotās cirsmas, purvu nogabalus, par kuriem LVM noslēgti līgumi par zemes izmantošanu lauksaimnieciskai darbībai, piemēram, kultivēto ogu audzēšanai. Biotopu kartēšanai nav pakļauta arī lauksaimniecības zeme, kas nav ilggadīgie vai bioloģiski vērtīgie zālāji.
Tiesības un pienākumi
Zemes īpašniekiem projekta gaitā ir noteiktas tiesības un pienākumi. Tiem jāpārliecinās par eksperta identitāti, jāinformē projekta vadība, ja novērota neētiska eksperta rīcība. Īpašnieki nedrīkst ierobežot aizsargājamo biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli, noteic Sugu un biotopu likuma 9. pants. Zemes īpašniekiem ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par īpašuma apskates laiku, iepazīties ar pārbaudes rezultātiem, izmantot vai apstrīdēt tos.
Bārbeles pagasta mežīpašnieks Jānis Folkmanis, kurš darba pienākumos strādā ar mežiem visā Latvijā, «Bauskas Dzīvei» atzīst – līdz šim nevienu ekspertu nav sastapis, lai arī kartēšana Vecumnieku novadā rit jau šogad.
«Tā ir fakta konstatācija, bet jautājums – kā tālāk izmantos savākto informāciju?» vērtē J. Folkmanis. «Projekta vadība mierina, ka pagaidām nebūs nekādu lēmumu, kas ierobežos saimniecisko darbību, ja īpašumā konstatēs vērtīgu biotopu. Vai tas nozīmē – saskaitīs un pēc tam domās, ko darīt tālāk? Neziņa cilvēkiem rada bažas. Igaunijā dabas skaitīšana noritējusi mierīgi tāpēc, ka pirms vairākiem gadiem valdība noteica – jaunas aizsargājamās teritorijas var veidot tikai ar īpašnieka piekrišanu. Ja liegumus noteiks, par to sola kompensācijas, taču jāsaprot, ka tās sedz no nodokļu maksātāju līdzekļiem.»
Koks ar diviem galiem
Iecavas novada meža īpašnieks Uģis Zāģers «Bauskas Dzīvei» teic – seminārā nav saņēmis skaidru atbildi uz jautājumu, vai biotopu noteikšana var izraisīt jaunu liegumu apstiprināšanu, kas kavēs saimniecisko darbību mežā.
«Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pagaidām kartēšana saimniecisko darbību neietekmēs. Taču, ja pēc tam kāds mēģinās ierobežot īpašniekus, viņi būs zaudētāji. Es to piedzīvoju 90. gados, kad manā īpašumā ornitologi uzlika liegumu ap ligzdu, man pat nepaziņojot. Tā kā mežu izstrādāt vairs nevarēja, banka atteica kredītu un zemesgabalu nācās pārdot. Man šis projekts šķiet kā koks ar diviem galiem – to it kā dara labu mērķu vārdā, bet saimnieki nezina, kādi zemūdens akmeņi draud un ar ko nākotnē rēķināties.»
Jau vēstīts, ka Latvijas Meža īpašnieku biedrība vietnē manabalss.lv vāc parakstus, lai likumdošanā noteiktu prasību obligāti informēt meža īpašnieku, ja viņa teritorijā kādam biotopam uzliek liegumu. Iepriekš bijuši vairāki gadījumi, kad liegums noteikts, saimniekam nezinot, bet viņu pēcāk soda par saimniecisko darbību.
VĒRTĒ EKSPERTS
Raimonds Mežaks, Meža demonstrāciju saimniecības «Pūpoli» pārvaldnieks Kurmenes pagastā:
– Pats nepiedalos skaitīšanā kā eksperts, bet, par lielu pārsteigumu, esmu saņēmis vēstuli no Dabas aizsardzības pārvaldes, ka Lietuvas eksperts projekta gaitā apmeklēs gan saimniecību «Pūpoli», gan otru manis pārvaldīto īpašumu «Alksnāji» Mazzalves pagastā. Tas nedaudz pārsteidza, jo vienā īpašumā ir daudz pļavu un jaunaudžu, kas neatbilst apskates kritērijiem. Dati būs tikai nākamajā gadā, taču būšu patīkami pārsteigts, ja eksperts atradīs kādu biotopu. Tas apliecinās, ka «zaļās» meža apsaimniekošanas metodes ar izlases cirtēm mazāk ietekmē mežu kā dzīvu organismu sistēmu. Tie gan varētu būt nelieli gabali, kas drīzāk neietekmēs koksnes ieguvi. Nedomāju, ka jābaidās par tūlītēju ierobežojumu uzlikšanu, jo aizsargājamo liegumu var noteikt tikai ar Valsts meža dienesta ekspertu atzinumu. Gan Eiropas nauda, gan savāktie dati Latvijai būs ieguvumi. Ieguvēji būs arī apsaimniekotāji, jo bioloģiski vērtīgie īpašumi var saņemt atbalstu.
UZZIŅAI
Projekts «Dabas skaitīšana»
Īstenošanas laiks: 2016. g. 3. novembris – 2020. g. 2. novembris.
Biotopu izplatības un kvalitātes noteikšana – ne ilgāk kā līdz 2019. g. 31. decembrim.
Metodika: anketas, kartes.
Par objektu apskati informē zemes īpašniekus un pašvaldības.
Projekta mērķis ir izpildīt Eiropas Padomes direktīvas par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību Nr. 92/43/EEK prasības.
Atbalsta Eiropas Kohēzijas fonds.
Aizsardzības plānus sagatavos sugu grupām – roņi, pūces, dzeņveidīgie, kā arī platausainajam sikspārnim ‘Barbastella barbastellus’, dīķa naktssikspārnim ‘Myotis dasycneme’.
Informācija par projektu pieejama mājaslapās daba.gov.lv, skaitamdabu.gov.lv, e-pasts: skaitamdabu@daba.gov.lv, informatīvais tālrunis 26107005.
Avots: projekta prezentācija.
