Bauskas rajona Centrālās slimnīcas mediķi vēl nav izlēmuši, vai pievienoties Latvijas Slimnīcu biedrības aicinājumam no 15. marta neņemt vērā pašvaldību izsniegtās izziņas, kas apliecina mazturīgo statusu.
Bauskas rajona Centrālās slimnīcas mediķi vēl nav izlēmuši, vai pievienoties Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) aicinājumam no 15. marta neņemt vērā pašvaldību izsniegtās izziņas, kas apliecina mazturīgo statusu, un pieprasīt pacienta iemaksas arī no trūcīgajiem. Tas ir mēģinājums pievērst valdības un sabiedrības uzmanību slimnīcu nepietiekamam finansējumam, zemajām mediķu algām. Vai tiešām nabags nabagu nesapratīs un slimnīca atraidīs mazturīgos, kuriem klājas visgrūtāk?
Rajona Centrālās slimnīcas galvenā ārste MARUTA PRIEDĪTE notiekošo «Bauskas Dzīvei» komentē šādi:
«Ārsti neatraida trūcīgos, bet slimnīca gluži vienkārši vairs nespēj nodarboties ar labdarību. Ekonomisti aprēķinājuši, ka, ārstējoties slimnīcā, atbilstoši normatīviem vienas gultasdienas vērtība ir Ls 9,55. Slimokase slimnīcai nekad tik daudz nav samaksājusi. Ls 1,50 par vienu stacionārā pavadītu dienu jāmaksā pacientam. Tā tiek sakombinēts eksistēšanas minimums.
Bauskas slimnīcā aprēķināts, ka 1998. gadā nodaļām būtu jāiegādājas gultasveļa, autiņi, dvieļi, pidžamas, halāti, segas un cits mīkstais inventārs par Ls 4733 (no šīs summas Ls 980,55 nepieciešami tikai ķirurģijas nodaļai). Iegādājoties veļu, varētu ieekonomēt Ls 2277, bet līdzekļu nav, tāpēc esam spiesti turpināt veļas neizdevīgo nomāšanu. Labi, ka draugi Zviedrijas hospitāļos pāris reižu gadā atsūta lietotas, bet noderīgas lietas.»
Trūkums diemžēl ir kā infekcijas slimība, ko nabadzīgie rajona iedzīvotāji ienes iestādēs, kas viņus aprūpē, šajā gadījumā slimnīcā. Rajona pagastu pašvaldībām 1997. gadā nosūtīti rēķini par cilvēkiem, kuri paši nav spējuši samaksāt par ārstēšanos RCS. Līdzekļu trūkst arī pašvaldībām, un slimnīca joprojām nav saņēmu- si apmēram Ls 7500. Nomācošs arī nesamaksāto nodokļu slogs – 1998. gada 1. janvārī RCS sociālā nodokļa parāds bija Ls 15359 (par Ls 5846 vairāk nekā 1997. gada 1. janvārī). Nepārskaitītā ienākuma nodokļa summa – Ls 22508 (pieaugums – Ls 17582).
Bauskas rajona Padomes uzdevumā nesen veikta pamatīga slimnīcas finansu pārbaude. Kādi ir tās rezultātā gūtie atzinumi un secinājumi?
Rajona Padomes priekšsēdētājs G. Rozenbaums un sekretārs J. Čaupals atbildēja, ka pilnībā tie vēl nav apkopoti, bet kliedzošu pārkāpumu tomēr neesot.
Situāciju Bauskas slimnīcā analizējusi arī Slimokase. Pārskatā, ko sastādījusi galvenā grāmatvede Aleftīna Zīle, secināts, ka līdz 1995. gadam slimnīca finansēta pēc tāmes, apmaksājot visas esošās gultasvietas, neņemot vērā, ir vai nav tajās pacienti. Kad izveidota Slimokase, tā samaksu veikusi atbilstoši ambulatorajam un stacionārā veiktajam darbam. Lai ekonomētu, slimnīcā samazināts vietu skaits. 1995. gada sākumā bija 245 gultas, bet 1997. gada 1. novembrī vairs tikai 190, kas arī atbilstot reālajam pacientu skaitam. Bauskas rajona Slimokases direktore Mirdza Brazovska aprēķinājusi, ka vidēji 1997. gadā rajona Slimokase slimnīcai par vienu gultasdienu varējusi samaksāt Ls 8,24, bet, saskaitot kopā visus ieņēmumus (maksas pakalpojumi, pacienta nodeva u. c.), šī summa stacionārā esot palielinājusies līdz Ls 10,81 – tātad pat mazliet pārsniedzot normatīvo līmeni.
«Kad ieraudzīju, cik slimnīcai par operāciju maksā slimokases, teicu, lai dara ar to, ko grib, tikai, lai neliek man parakstīties, ka to atbalstu. Nav normāli, ja ķirurgs par sarežģītu operāciju saņem Ls 3,50. Brūces sašūšana maksā četrus santīmus, bet par četriem santīmiem pat neviens dzērājs neko nedarīs.»
Valdis Zatlers, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts
(no intervijas «Neatkarīgajai Rīta Avīzei» 24.02.98.)
