Rēzeknes kultūrvēstures muzejā 3. maijā atklāja izstādi «Puori slīkšņam», kas veltīta Latgales kongresa simtgadei. Uz pasākumu bijām uzaicināti arī mēs, divi zemgalieši – iecavnieks Andris Vidulejs, Latgales 1. kongresa vajadzībām gatavotā Jelgavas zemkopības skolas karoga glabātājs, un es, Jelgavas zemkopības skolas pēcteča – Saulaines tehnikuma – muzeja vadītāja.
Evakuācijā Rēzeknē
Pēdējās nedēļās Latvijas Televīzijā un radio daudz dzirdēts un arī presē lasīts par šī notikuma vēsturi, nozīmi Latvijas valsts tapšanā, personībām, kas veicināja kongresa norisi. Mazāk zināmi fakti, kas kongresu saista ar Zemgali un Bauskas pusi.
Gājienā pa Rēzeknes ielām piedalījās bijušās Jelgavas Zemkopības skolas pārstāvji. Tolaik minētā izglītības iestāde, ko pazīstam arī kā Mežotnes lauksaimniecības vidusskolu un Saulaines tehnikumu, atradās evakuācijā Rēzeknē. Par godu šim notikumam mācību iestādes darbinieki izgatavoja skolas karogu, kas bijis viens no pirmajiem sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Ar uzrakstu «Brīva Latvija! Zemkopības skola» tas labi redzams vairākos tā laika fotoattēlos, kur fiksēti Latgales kongresa dalībnieki.
Karogu ilgus gadus glabāja iecavnieku Viduleju ģimene. «Bauskas Dzīvē» vairākkārt bijušas publikācijas par šo dzimtu. Viduleju ģimenē pēdējos mūža gadus vadījusi Jelgavas zemkopības skolas leģendārā skolotāja Lavīze Putniņa, viena no karoga veidotājām. Minētais karogs bija viens no centrālajiem eksponātiem 1. Latgales kongresa simtgadei veltītajā tematiskajā izstādē.
Jelgavas zemkopības skolas saimes piedalīšanās Latgales kongresa pasākumos un dzīve evakuācijā Rēzeknē diezgan smalki aprakstīta ilggadējā skolas direktora Jāņa Mazvērsīša grāmatā, kas veltīta skolas 25 gadu jubilejai un izdota 1933. gadā. Saulaines tehnikuma muzejs Rēzeknes izstādei piedāvāja izvilkumus no šīs grāmatas, kā arī direktora Jāņa Mazvērsīša foto.
Pāri vairākiem sliekšņiem
Ekspozīciju atklāja laukumā pie Rēzeknes kultūrvēstures muzeja. Uz Latgales kongresa simtgades svinībām bija ieradušies viesi no vairākiem Latvijas novadiem un ārzemēm, dažādu muzeju pārstāvji un vietējie iedzīvotāji. Sanākušos sveica Rēzeknes mērs. Kultūras ministres apsveikumu nolasīja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. Muzeja darbinieki stāstīja par izstādes tapšanu un pateicās visiem palīgiem. Andris Vidulejs iepazīstināja ar leģendārā Jelgavas zemkopības skolas karoga stāstu un pārsteidza ar ziņu, ka vēlas, lai karogs turpmāk glabājas savā tapšanas vietā – Rēzeknē.
Lai sāktu kādu jaunu posmu, jātiek pāri vairākiem sliekšņiem. Arī Latgales pirmais kongress pirms 100 gadiem bija slieksnis, kas jāpārkāpj, lai nokļūtu savās mājās – neatkarīgā Latvijā.
Ieeja izstādes telpā bija noformēta kā Rēzeknes kinoteātris «Diāna», kur pirms 100 gadiem aizritēja vēsturiskā kongresa pirmā diena. Ekspozīcijai bija trīs daļas: «Pirms sliekšņa» vēstīja par Latgales vēsturi; «Slieksnis» – par kongresa gatavošanu, norisi, personībām; «Savas mājas veidošana» – par notikumu attīstību no kongresa līdz neatkarīgās Latvijas dibināšanai.
Liela interese bija par Jelgavas zemkopības skolas karogu, kas, izdzīvojis dažādus vēstures pagriezienus, atgriezies savā dzimšanas vietā.
Bijām patiesi priecīgi par iespēju piedalīties pasākumā, baudīt izdaudzināto latgaliešu viesmīlību un sirsnību un apzināties vienotību starp dažādiem Latvijas novadiem.
Ar karogu un orķestri priekšgalā
No Jāņa Mazvērsīša grāmatas «Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas 25 gadi. 1908. – 1933. gads. Manas atmiņas par skolas gaitām un viņas sakariem mūsu tautas dzīvē pagājušos 25 gados.» Valtera un Rapas ģenerālkomisija Rīgā, 1933. gads:
«Bet nākošais 1917. gads kā revolūcijas gads nesa arī skolas dzīvē tādus apstākļus, kuri ievērojamā mērā atšķīrās no agrāko gadu nosacījumiem.(..) Aprīļa mēneša 24. un 25. dienā notika vēsturīgais latgaliešu kongress, kuru Latgales ksendzi bij sasaukuši.
Tā kā mēs gatavojāmies šinī kongresā ņemt aktīvu dalību, tad mēs, pedagogi, apspriedāmies par skolas karoga pagatavošanu un nospriedām uz viņa rakstīt: «Brīva Latvija» un apakšā «Zemkopības skola». Mums piekrita loma manifestācijā iet ar savu karogu priekšgalā pa Rēzeknes ielām, jo mums bij brašais pūtēju orķestris. Latvju himnu spēlējot, gājām ar atsegtām galvām, un mums sekoja pilnas ielas ļaužu.»
