Eiropas Savienība dalībvalstīm neko neuzspiež. Tā piedāvā iespējas. Kā mēs tās izmantosim un kādi būs rezultāti – tas pilnībā atkarīgs no mūsu rīcības.
Eiropas Savienība (ES) dalībvalstīm neko neuzspiež. Tā piedāvā iespējas. Kā mēs tās izmantosim un kādi būs rezultāti – tas pilnībā atkarīgs no mūsu rīcības.
«Par to var pārliecināties no citu pašreizējo ES dalībvalstu piemēra. Īrija un Portugāle – arī mazas valstis, ta- ču ir panākušas uzplaukumu. Turpretī Grieķijas attīstība, lai gan tajā ieguldīti lieli līdzekļi, ir bijusi lēnāka nekā, piemēram, Portugālē,» tā skaidro Edvards Kušners, Eiropas integrācijas biroja Latvijā direktors.
Kluba noteikumi – vispirms
Latvijas integrācija Eiropas Savienībā ir politisks process. ES ir kā klubs. Ja Latvija vēlas tajā iestāties, mums vispirms ir jāpieņem tā noteikumi. Tikai pēc tam ir iespējamas sarunas par konkrētām nacionālajām interesēm jomās, kurās Latvija nevar izpildīt visas ES prasības. Tā uzsver E. Kušners. Kā vienkāršu piemēru nacionālajām interesēm viņš min bebrus Latvijā. Citviet Eiropā šie dzīvnieki samērā reti sastopami un saudzējami, bet mūsu zemē situācija ir citādāka. Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvijai vajadzēs formulēt, ka valstī patiešām ir daudz bebru, un to skaitu ir nepieciešams regulēt. Tātad – netiks pieļauta absurda situācija, kad līdz ar iestāšanos ES Latvijā bebru populācija varētu iegūt «neaizskaramības statusu».
Lauksaimniecību Dānijā regulē ES
Integrācijai Eiropas Savienībā ir četri pamatlīmeņi. Pirmajā, zemākajā līmenī, ES nodrošina informācijas apmaiņu ar konkrēto valsti. Otrais ir ekonomisko stimulu līmenis – dažādu Eiropas strukturālo fondu atbalsts konkrētu mērķu realizēšanai (PHARE u. tml.). Trešajā līmenī dalībvalstīm ir pienākums saskaņot ar ES savu likumdošanu. Visaugstākais integrācijas līmenis ir Eiropas Savienības likumdošanas normu ieviešana un lietošana bez vietējo likumdošanas normu pieņemšanas. Tātad ES nolikumi automātiski stājas spēkā, nepieņemot atsevišķu likumu. Tā skaidro Dānijas pašvaldību asociācijas pārstāve Merete Lange.
Dānijā viena no «visdziļāk integrētajām» jomām ir lauksaimniecība un vides aizsardzība. «Dānijai vairs nav savas nacionālās lauksaimniecības politikas. To pilnībā nosaka ES,» secina M. Lange. Tomēr viņa atzīst, ka ar fermeru starpniecību Dānija ir saņēmusi lielas naudas summas no ES tieši lauksaimniecībai.
Politikas būtība – ražot kvalitatīvi un efektīvi
M. Lange ir pārliecināta, ka, Latvijai integrējoties ES, nenovēršami cietīs mazās zemnieku saimniecības. Perspektīva būs lielām saimniecībām, uzsvars tiks likts uz kvalitatīvāku un efektīvāku lauksaimniecību.
«ES lauksaimniecības politikas mērķis ir sniegt tiešu palīdzību konkrēta produkcijas veida ražotājiem, rekonstruēt saimniecības, lai ražošana tajās kļūtu videi vēl draudzīgāka. Zemnieka iespējas lielā mērā noteiks ražošanas kvalitāte un efektivitāte,» uzsver M. Lange.
ES lauksaimniecības politika «apēd» vislielāko daļu ES budžeta. Galvenokārt tās ir subsīdijas (piemēram, lai ražotājs varētu konkrētu preci eksportēt), kompensācijas (par pārāk zemu preces iepirkuma cenu u. tml.). Daļa ES budžeta (apmēram 30 procentu) tiek atvēlēta reģionālās politikas realizēšanai.
ES budžetu veido dalībvalstu iemaksas. Vislielāko daļu (ap 30 procentu) iemaksā Vācija, ap 18 procentu – Francija. Dānija maksā nepilnus divus procentus.
FAKTI
Šogad veiktās sabiedrības aptaujas Dānijā, kas ir ES dalībvalsts kopš 1973. gada, liecina:
51 procents iedzīvotāju Dānijas dalību ES vērtē pozitīvi (vidēji ES valstīs 49 procenti);
23 procenti uzskata, ka dalība ES tālākai attīstībai nav izdevīga (vidēji ES dalībvalstīs šādi noskaņoti 12 procentu iedzīvotāju).
Apmēram 60 procentu aptaujāto dāņu atbalsta ES paplašināšanu.
