Dānijas karaļnams ir unikāla institūcija. Nepārtrauktā monarhijas līnija, kurā pie varas bijuši 50 karaļu un divas karalienes, ir sava veida pasaules rekords.
Dānijas karaļnams ir unikāla institūcija. Nepārtrauktā monarhijas līnija, kurā pie varas bijuši 50 karaļu un divas karalienes, ir sava veida pasaules rekords.
Pirms vairāk nekā 1000 gadiem karalis Haralds nodibināja Dānijas karalisti. No vikingu laikiem tā kļuvusi par modernu konstitucionālu monarhiju, kas gadsimtu gaitā spējusi pieņemt nozīmīgus lēmumus par ievērojamām pārmaiņām politiskajā un sociālajā jomā.
Profesionāla māksliniece
Margrēte I bija Dānijas karaliene 14. gadsimta beigās un 15. gadsimta sākumā, pārvaldot valsti dēla Olufa vietā. Margrēte II par Dānijas karalieni kļuva 31 gada vecumā, 1972. gada 15. janvārī. Uz Kristiansborgas pils balkona tautai priekšā tika stādīta trausla, sērās tērpta sieviete, kura iepriekšējā dienā bija zaudējusi savu mīļoto tēvu, karali Frederiku IX. Kopš dienas, kad Margrēte II stājās savas valsts vadības priekšgalā, pagājuši 27 gadi. Viņa nosvinējusi arī sudrabkāzas ar princi Henriku, savulaik franču diplomātu, kurš kļuva par viņas vīru 1967. gada 10. jūnijā.
Tomēr Margrēte II nav tikai skaista sieviete, kura gozējas buduārā un pozē fotogrāfiem. Ne tikai ar šarmanto smaidu, bet arī ar savu dzīvesveidu viņa veido Dānijas tēlu Eiropā un pasaulē.
Dānijas karaliene pazīstama arī kā profesionāla māksliniece, gleznotāja un scenogrāfiste, kura veidojusi skatuvisko ietērpu daudziem baleta uzvedumiem, lugu izrādēm teātros, televīzijas iestudējumiem. 1970. gadā pēc viņas zīmējumiem tika izdota Ziemsvētku pastmarku sērija, viņa devusi savu ieguldījumu arī Dānijas baznīcu glezniecībā. Viņas gleznas ir bijušas izstādītas daudzās slavenākajās Eiropas izstāžu zālēs. Vēl tagad katru ceturtdienu pēcpusdienā karaliene izbrīvē laiku, lai apmeklētu glezniecības studiju.
Iegūta laba izglītība
Karaliene aizrāvusies ar arheoloģiju un piedalījusies izrakumos. Viņa ir arī aizrautīga slidotāja un slēpotāja. Šajā jomā viņai labi saskan ar Norvēģijas karalieni Sonju. Kopā veikti vairākas dienas ilgi slēpošanas braucieni gan Norvēģijā, gan Grenlandē, gatavojot maltītes uz ugunskura un nakšņojot mednieku būdiņās.
Jaunībā, studiju gados, Margrēte, vēl būdama tikai troņmantniece, izglītojusies Kopenhāgenas un Orhusas Universitātē, mācījusies Kembridžā, Parīzē un Londonā un dzīvojusi tāpat kā citi viņas studiju biedri.
Margrēte II ir divu dēlu māte. 1968. gada 26. maijā ir dzimis Dānijas troņprincis Frederiks, princis Joahims nācis pasaulē 1969. gada 7. jūnijā. Vecākais dēls pabeidzis studijas politikas zinātnē un konstitucionālajās tiesībās Orhusas universitātē un ieguvis arī maģistra grādu, pavadot gadu Harvardā. Troņprincim nākas veikt arvien vairāk oficiālo pienākumu, bet viņš ir arī aktīvs sportists. Karaliskās ģimenes jaunākais dēls Joahims apgūst lauksaimniecības zinātnes, viņš šajā jomā mācījies Austrālijā un Dānijā, interesējies arī par starptautisko rēdereju biznesu.
Harmoniskas ģimenes paraugs
Pirms dažiem gadiem karaliskajā ģimenē ienākusi princese Aleksandra no Honkongas, kura kļuva par prinča Joahima sievu un dāvāja karaļpārim pirmo mazbērnu. Aleksandra ļoti rūpīgi izvēlas savus tērpus. Viņa kļuvusi par patronesi Dānijas ziemeļu krasta ostas pilsētā Frederikshavnā izveidotajai šuvēju skolai, kur jaunietes mācās modelēt tērpus individuālajiem pasūtījumiem. Tagad šo mācību iestādi sauc par Aleksandras skolu un princeses ierašanās Frederikshavnā ik gadu ir liels notikums.
Augustā karaliskajam pārim ir atvaļinājums, kas tradicionāli tiek pavadīts Francijas dienvidos. Princis Henriks tur kopj savu vīna dārzu un brūvē vīnu, bet karaliene Margrēte, tāpat kā ikviena sieviete, dodas uz tirgu iepirkties.
Dānijas karaliene ar savu dzīvi simbolizē aktīvu, izglītotu, fiziski un garīgi veselīgu dāņu ģimeni. Tāpēc dāņi mīl un ciena savu karalieni. Arvien ļoti gaida viņas Jaungada uzrunu. Tajā skaistā, izkoptā dāņu valodā tiek skarti tautas attīstības ētikas un morāles jautājumi. Šīs runas raksta Margrēte pati. Oficiāla svētku diena ir karalienes dzimšanas diena – 16. aprīlis, kad pie katras dāņu mājas Margrētei par godu tiek pacelts valsts karogs.
Pēc Dānijas Karaliskās ārlietu ministrijas materiāliem
Teritorija 43094 km² (Latvija 64000 km²), sastāv no sauszemes un apmēram 400 salām.
Iedzīvotāju – 5,305 miljoni (Latvijā – 2,4 miljoni).
Referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā Dānijā notika 1972. gada 3. oktobrī. «Par» nobalsoja 63,3% iedzīvotāju, «pret» – 36,7%.
